otrdiena, 2010. gada 23. novembris

Kā nu bija, kā ne.

Redz, iekūlusies es esmu. Ilgs laiks kopš pēdējā ieraksta un domas sakrājušās kā slapjas rudens lapas notekcaurulē un ir iestrēgušas. Tad nu es mēģināšu salikt pa plauktiem to, kas ir sakrājies.

1.plaukts: DZĪVOKLIS
Aizvien biežāk priecājos par mūsu dzīvokli un tā izmeklēto iedzīvotāju komplektāciju, jo galu galā un neskatoties dažādām domstarpībām personību (ne kultūru!) starpā, mēs ļoti labi sadzīvojam un pat nebaidamies saukties kā sava veida "ģimenīte". Kopā gatavojam ikdienas ēdienreizēs, kā arī ļoti labprāt ielūdzam draugus ciemos uz pusdienām/vakariņām. Tā pie mums vakariņās ir bijuši mūsu kolēģi no organizācijas, jauniegūtie portugāļu draugi, citi brīvprātīgie un Sisi studiju draugs no Itālijas. Mūsu mentors pēc mana tiramisu baudīšanas smejot teica, ka turpmāk nākošo voluntieru uzņemšanas kritērijs būšot ēst gatavošanas prasme, jo tā tāds labums atlecot.
Arī neņemot vērā dažādas problēmas ar veļasmašīnu, kas pusnaktī jāizsmeļ ar rokām, ar gāzi, kas regulāri izbeidzas nedēļas nogalē un paši nevaram nomainīt balonu, īstu pagraba drēgnumu (jā, mēs pagrabstāvā dzīvojam..)  un skaļu bēbi kaimiņos. Tas viss šo visu padara interesantāku un mūsu EVS pieredzi neaizmirstamāku. Atceros pasniedzējas Volkinšteines vārdus:  "arī slikta pieredze ir pieredze.."


2.plaukts:  DARBS
Jā, turpināšu to tomēr saukt par darbu, jo lai arī mūsu darba laiks ir īsāks, mēs darām to pašu ko dažs labs tur algots darbinieks un pat vēl vairāk. Tas nekas ka tas ko mēs darām ir:  spēlējam ar bērniem galda spēles, zīmējam, krāsojam, veidojam, līmējam, lasām un skatamies filmas. Tā nu nesen ar bērniem grebām halloweenķirbi un zīmējām maskas uz sejas, tā tagad citīgi sākam gatavoties Ziemassvētkiem. Aizsākta ir arī centra bloga rakstīšana tikai nepieciešama pastiprināta tekstu ražošana, kas pagaidām portugāļu valodā nav mūsu stiprā puse.. Centrā ir dažādu vecumu un tautību bērni un ļoti labi var novērot attiecības čigānu un melnādaino bērnu starpā. Negribas atzīt, bet stereotipi šeit arī pierādās.
Arī ārpus centra telpām mēs aktīvi darbojamies. Tā mēs bijām uz tuvējo Setubal pilsētu atrādīties partnerorganizācijām un pārspriest turpmāko sadarbību. Pēc draugu apciemošanas centrs mums uzsauca krietnas pusdienas portugāļu restorānā, kur mūsu mentors atzina, ka MĒS 4 esam tieši tāda grupa, kādu viņš ir vēlējies kopš uzsācis EVS darbību savā organizācijā un ka viņš ir ļoti gandarīts par mūsu līdzšinējo sniegumu. Ja slavē, tad jācenšas godam (kaut arī pieļauju ka šādi viņš mudināja visus līdzšinējos voluntierus..). Otra aktivitāte bija palīdzības akcija lielveikalā 'Jumbo', kur mēs visu dienu nostāvējām pie veikala ieejām, dalot pircējiem iepirkumu maisiņus un stāstot ka mūsu sociālajam centram vajag uzpildīt pārtikas banku. Dienas rezultātā tika savākti pārtikas produkti un skolas materiāli vairāk nekā 1000 eiro apmērā. Gandarījums arī kabatā.


3.plaukts: VALODA
Ar valodas apgūšanu veicas itin labi. Nu jau skatos filmas portugāļu un brazīļu portugāļu valodā (skatījos arī pirms tam, bet daudz nesapratu ja nebija subtitri), lasu nopietnu literatūru un avīzes, kā arī runāju. Un prieks, ja saka ka man padodas, jo es cenšos. Galīgi viegli jau nav, ņemot vērā dažādas valodu īpatnības (piem. mums 'zilums', viņiem 'melnums'; mums 'mur-mur', viņiem 'ron-ron'; mums 'saule', viņiem 'saulis'; mums 'mēness', viņiem 'mēnese', etc. Valodas pasniedzēja mums novadīja lamuvārdu lekciju, kas īstenībā ir ļoti noderīga, lai saprastu, kad centrā jaunieši ar tevi joko jeb zobojas jeb lamājas un kad ir īstais brīdis pateikt kaut ko no tāda paša līmeņa, lai saprastu ka neesi jau nekāds vakarējais un ieviestu sava veida respektu pret sevi.

4.plaukts:  KULTŪRA un BRĪVBRĪSNIŅI etc.
Netālu no mūsu apartamentiem ir vietējais kultūras centrs, kurā par nekādām jeb lētām naudiņām apmeklējam kino ('oceano', 'soul kitchen', 'vencer' ), teātri jeb deju pasākumus. Mēs visi 4 vispār esam diezgan kulūrēšanas apzināti, par ko es ļoooti priecājos. Tāpat cenšamies apbraukāt tuvākās pilsētas ~ stundas brauciena rādiusā un tālākās atstājam siltākam laikam. Tā es arī izmeklētā kārtā tiku apmeklēt vienu no Portugāles jūrasspēku bāzēm, taču no šī feinā apmeklējuma man nelaimīgā kārtā palikušas tikai 4 bildes.


Laikam mani ir arī vecums piemeklējis (savi 25 jau sasniegti), bet līdz šim tikai vienu reizi esam līdz ballītei klubiņā tikuši. Pārsvarā parakstamies uz bāra jeb kafejnīcu apmeklējumu pirms miedziņa nedēļas nogalē. Laikam jau arī tāpēc ka iet uz klubiem te nebūt nav tik lēti kā Vecrīgā..
Pagājušajā sestdienā Latvijas vēstniecība Portugālē ielūdza savējos uz Neatkarības gadadienas svinībām uz kurām ieradās arī pats Valsts Prezidents ar kundzi, Pabrika un Riekstiņa kungi u.c. Jāatzīst ka pārdesmit ar Pabriku kungu pavadītās minūtes bija visai jaukas un viņš bija ieinteresēts mūsu darbībā šeit un pārsteigts par Andrē latviešu valodas zināšanām, pēc tik īsas uzturēšanās Latvijā. Prieks bija par latviešu groziņ-maltīti ar pīrāgiem, rosolu, rupjmaizi un pildītām olām un par savējo latviešu satikšanu, kā arī nelielu Latvijas prezentāciju, jo uz viesībām biju ieradusies ar savu 'ģimenīti'.


5.plaukts:  LAIKAPSTĀKĻI
Pašlaik arī mums te līst un ir drēgns, taču ik pa laikam vēl saulīte līdz ~16 grādiem uzsilda.  Labi labi, lai tik nelīst kā todien, kad i ne no mājas iziet un kad bez maz pa logu ūdens kāpj no trotuāra iekšā un kad viss pilsētā apstājas. Transports nekursē vai ĻOTI kavējas un cilvēki vienkārši neiet uz darbu jo līst.
Turklāt man tomēr jāpasūdzas un jāatzīst, ka man ir auksti (drēgni), jo gaiss ir mitrs un iet caur kauliem, uz tiem arī nosēžasun dzen zosādu. Darba telpas nav apsildāmas un iekšā bieži vien ir aukstāks nekā ārā. Vēl kāds apskauž? Tad es labāk - 25 grādus Latvijā, bet mājās siltumu un mīlīgumu. Cik ziemām vēl jāpaiet lai saprastu, ka vajadzīga centrālapkure?
Pateicoties šiem laikapstākļiem, es pirmo gadu savu dzimšanas dienu pavadīju bez sniega jeb slapjdraņķa, bet ar jauki rudenīgu vēju un dzeltenām lapām.



6.plaukts:  ĒŠANA
Mamm, neuztraucies, es ēdu labi. Visvairāk jau kastaņus. Tiem tagad sezona. Nesen bija kastaņdiena, kad viņi kastaņus ēd tikpat daudz, cik mēs šašļiku jāņos.
Centrā arī labi baro, tas nekas ka zivs vairs neiet pie sirds. Neesmu radusi to ēst katru otro dienu. Es tieku arī ielūgta pie Andrē uz vakariņām, kur viņa mamma par vēderlabsajūtu labi gādā. Arī Nelsons reiz ielūdza vakariņās. Traki ar oficiālajām jeb dzimšanas dienu vakariņām- pēc tām ir vēlme ripot un velties, jo nebūt nav viegli atteikties no visiem labumiem. Tiešām "LABUMIEM".

7.plaukts: TRENIŅI
Lai labumi neatstātu sliktu iespaidu uz formām, cenšos tomēr izkustēties. Šad tad ejam ar Andrē skriet, bet to gan drīz laikapstākļu dēļ laikam nomainīs peldēšana un turpinu ar capoeiras nodarbībām, kas ar katru reizi paliek interesantākas un grūtākas un atstāj tulznas uz kāju īkšķiem. Katram, kas nodarbojas  ar Capoeiru ir savs pseidonīms, kas iegūts laika gaitā. Tā mans treneris ir "Koala", otrs treneris ir "Aita". Maks dabūja pseidonīmu "Dinozaurs", Sisi - "Princese", un es, es esmu vienkārši "vārpa", dēļ salmdzelteniem matiem.. 





 
Uz drīzu.

otrdiena, 2010. gada 26. oktobris

un es saņēmos

uzsākot rakstīt es visupirms nokaunos jūsu priekšā, jo  vairāk kā mēnesi neesmu rakstījusi. atkal nezinu uz ko novelt vainu. bet varbūt nevajag, jo labāk ir jums likt ziņkārē lauzīt domas, par to ko es še daru, un tik pat liels varbūt, ka tas jums liks man uzrakstīt kādu vēstuli. jā, bet viss rāda uz to cik ātri skrien laiks - man šeit jau gandrīz 2 apaļi mēneši pavadīti. tā vien liekas ka par maz paspēts, bet daudz tik daudz vēl jāpaspēj.

šogad še ir pārsteidzoši silts rudens - tā apgalvo paši portugāļi. rīti gan ir vēsi un pēc šalles prasās, taču pa dienvidu bez džempera un saulītē. krāsas gan i ne tuvu nav Latvijas rudenim. pagaidām gan vēl viss pa lielam zaļi dzeltens. protams, pēc īstām rudens izjūtām jādodas uz laukiem jeb uz lielu parku..es devos uz nelielu ciematu netālu no Viseu pilsētas - Thermas do Carvalal, kur beidzot tiku klāt rudenim. 
šeit jāpiemin, ka pa lielam man šis reģions, kurā dzīvoju, šķiet ļoti piemēslots un būtu nepieciešama "Pēdu " revolūcija. sētniekus es nebiju redzējusi 2 mēnešus un te pēķšņi, kā no ziemas miega izlīduši, tie sāk vākt atkritumus un rudenīgos pārpalikumus. skumīgi. es to gan nevaru teikt par visu valsti, bet tomēr..un tas viss par spīti uzstādītajām atkritumu šķirošanas tvertnēm. slinkākie atkritumus vienkārši met laukā pa logu. taču ne visur ir tik traki kā izklausās.

par rudens labumiem runājot nedrīkstu nepieminēt kastaņu sezonas sākšanos. mani brīdināja, ka kastaņus te ēdot daudz jo daudz līdz pašiem Ziemassvētkiem un vēl - ja ir. es atzīstu, ka tie ir mana vājība šeit. gluži tāpat kā mango. nekad neatteikšos.  un Andrē vecmamma mūs lutina ar dārza labumiem - āboliem, hurmu, granātāboliem, marmelo (pēc skata kā bumbieris, no kura vāra marmelādi, bet svaigu neēd) etc. un jā- apelsīnu un mandarīnu sezona tuvojas - vakar pati no koka rāvu un provēju.

tā nu es gribot negribot esmu nonākusi līdz ēšanai. traki ar to padarīšanu, jo man kā gandrīz visēdājam ir grūti atteikties no maltītes, kas ir labi garšīgi pagatavota. tā nu vakariņas šeit mēdz ēst salīdzinoši vēlu - vakarā ap 8/9, par ko mans organisms nākamajā dienā nepriecājas un nav labā omā. turklāt parasti ar 'drusku' nepietiek un man kā ciemiņam gribot negribot vienmēr un visur vairāk tiek. par oficiālām un svētku vakariņām vispār nerunāsim, jo pēc tādām gribas ripot un velties. galds ir kā kāzās - lūzt no aperatīviem, pirmajiem, otrajiem un vēl saldajiem un kūcīgajiem. tieši šādu vakarēšanu dēļ, mēs dzīvokļa lēdijas, domājam kā no kaut kā tāda garda ēdamveidīga atteikties.
paspēju šeit arī šo to latvisku pagatavot - medus kūku, melleņu klimpas, dārzeņu pankūkas un burkānmaizes, un man prieks ka ir cilvēki (Andrē), kas prasa papildporciju un atkārtojumu.

kad nu sanāk, tad pasportojam, lai visi apēstie labumi nenosēžas. vislabāk mums tas izdodas ar capoeiru. man nebūt neliekas viegli, taču galvenais ka ir jautri un ka pēc nodarbībām drēbes ir splajas. metam kūleņus, ritentiņus, stāvam uz rokām etc. un nodarbības beigās tā teikt ringā 'cīnamies'. kam interesē sīkāk, te var latviski palasīt ko capoeira ziemā ēd: http://www.espati.lv/index/view/raksts/Fiziska-gariga-un-muzikala-maksla--capoeira/id/999/. un starp citu, piemēram, Rikijs Mārtins nodarbojas ar capoeiru.. http://www.youtube.com/watch?v=-W1MbCJuR5s
bez capoeiras sanāk arī parkā paskriet jeb padauzīt volejbola bumbu, pēc kuras dauzīšanas es nenormāli ļoti ilgojos. 

'darbā' pamazām esam sākušas kreatīvi strādāt. mēs ar Olgu uz nenoteiktu laiku bērniem un jauniešiem gatavosim tematiskās nedēļas, kuru laikā tie varēs zīmēt, līmēt, veidot, lasīt, skatīties filmas un informējoši izklaidēties. pagājušā nedēļa bija " dabas nedēļa", kurai seko, protams, "helovīna nedēļa". prieks, ka Zē, centra galvenais riktētājs,  mūs slavēja un priecājās par to ka bērni priecājās. mēs arī priecājamies. vēl gan uz centru nāk maz jauniešu, jo ārā pieturās silts un saulains laiks un visi vēl blandās apkārt. taču drīz esot gaidāms uzlidojums. 


  dzīvoklī mums iet dikti labi, kamēr vien neplānoti neizbeidzas gāze tieši pirms nedēļas nogales, kamēr tarakāni neizdomā ballīti taisīt, jeb kamēr kaut kas nesaplīst. bet tā mēs draudzīgi ar dažām skaļākām diskusijām un temperamentu dažādībām tiekam galā. un galu galā tas viss liek smiet, smaidīt un smīnēt. 

tā mēs vairāk vai mazāk kopīgi brokastojam, pusdienojam, kafijojam un vakariņojam. kafijošana vispār te ir īpaša. tāpat kā Itālijā. pa maziņam, ašiņam un ik pa laiciņam. bet man ik pa laiciņam prasās pa latviskam - garāku un ilgāku.
bet tagad man nāk miegs. rīt agri uz portugāļu valodas nodarbību. no 50 atvēlētajām mācībstundām 16,30 h ir izņemtas. pamazām. pasniedzēja ir ļoti jauka un ir taisni vai prieks mācīties. un ja vēl pēc tam paslavē :)  
un un un - atcerējos ka mums še ir daži krievu veikaliņi, kuros var atrast arī latviešu labumus. tā nu mēs viendien tikām pie 'kārumiem'. un var dabūt gan krējumu, gan kefīru, gan šprotes, gan skābētus kāpostus etc. kad sailgojos, tad iegriežos tur.. 
tā tas īsumā.. 
līdz nākošai reizei!!!
p.s. kas vēl nav atsūtījuši - gaidu adreses!!!

trešdiena, 2010. gada 22. septembris

salta, salta!

es vairs nesolos te solīties! jo redz kā man nesanāk te ar regulāru ierakstu veikšanu. Vainu es tomēr noveļu nevis uz savu slinkumu, negribēšanu utml., bet gan uz ikdienas ritmu, kas ir vēl galīgi nestabils un visu laiku kas mainās mūsu paredzētajos plānos. bet tas nekas- tas visu EBD (Eiropas Brīvprātīgais Darbs)  padarīšanu padara interesantāku ka idiena nesākas jau pirmajās nedēļās.
līdz šim mēs ar dzīvokļa biedriem esam paspējuši pabūt pirmajās vakariņās ārpus mājas - bijām uz tuvējo picēriju un notiesājām 2 ģimenes picas. vakaru noslēdzām ar naksnīgu pastaigu pa Almadas (pilsētas kurā dzīvojam) vecpilsētu un koncertu tās galvenajā laukumā par godu Eiropas mobilitātes dienām. koncertā spēlēja portugāļu grupa Expensive soul un mums tīri labi patika. šeit ieskatam:  http://www.youtube.com/watch?v=P_HGSOR_xkI&feature=related

paspējām arī vienvakar aizdoties uz Fonte de telha pludmali, kur mums izvērtās ļoti filozofisks vakars, jo Maxam bija sakrājies un viņam likās ka esot "burnout"sind roms. bet nu dēļ šī vakara  mēs esam viens otram vairāk atvērušies un līdz ar to satuvinājušies. patīkama draudzīgi ģimeniska sajūta.tikai žēl ka Olga mums atsaka daudzreiz, kad piedāvājam doties ielās. īsto iemeslu vēl neesam atkoduši, taču saprotam to ka ja viņa turpinās vakarus pavadīt savā istabā aiz aivērtām durvīm, viņa daudz ko palaidīs garām. būs jāparunā. es kā nekā esmu dzīvokļa vecākā sieviete.

aa un jā - viendien aizdomājāmies ka dzīvoklī noteikti jārīko ballītes, jo vietas pietiek.  un pirmā foršā tēma būs " vintage" jo mums dzīvoklis ir pilnīgs portugāļu vintage. un vēl - mēs tiekam uz mājas jumta!! jau reizi uzlīdām ar vīna pudeli, pļāpājām un skatījāmies naksnīgo apkārtni. mmm

vienvakar bijām pludmales bārā skatīties Benficas un Sporting - Lisabonas divu svarīgāko futbola klubu - spēli. proti Bemfica vinnēja 2:0. es par Benficu he.

mums te dzīvoklī bija problēma ar interneta līguma noslēgšanu un tā pieslēgšanu. Nu tas ir izdarīts un mums ir internets, mums ir 70 tv kanāli, un starptautiskie zvani uz 30 valstītm no naktī 9 līdz rītā 9 par brīvu (diemžēl LV nav sarakstā... ) un to visu pieslēgt nāca 3 vīri, ar kuriem es runāju MišMašā - angļu, portugāļu un krievu valodas kopsajaukumā. arī ledusskapis mums tagad funkcionē un esam pateicīgi par tā klātesamību mūsu dzīvoklī. bet kā jau šajā dzīvoklī ierasts - allaž ir kāda problēma. tā mums piektdienas vakarā izbeidzās gāze un visu nedēļas nogali dzīvojām bez. nav jau pasaules gals, bet tomēr..

par 'darbu' runājot - nekas  prātīgs jau vēl nav sanācis dēļ visādu papīru un dzīvokļa lietu kārtošanas. bet kad vairāk iestrādāšos - tad ziņošu ko un kā daram. vakar mums brīvprātīgajiem bija foto sesija priekš organizācijas bukleta un prieks prezentācijas par EBD, kura mums būs jārāda vēlāk skolām, kad dosimies uz tām stāstīt ko mēs daram un ko mēs ziemā ēdam, lai veicinātu EBD kustības attīstību.

mums jau ir bijušas 2 portugāļu valodas mācībstundas. līdz šim gan esam tikuši galā tikai ar alfabētu un dažiem gramatikas likumiem šajā sakarā. bet ir jautri un  skolotāja ir jauka. šodien būs 3. stunda. un prieks par to, ka Andrē ģimene mani slavē ka es ātri mācos.  arī pati ar katru dienu   vairāk jūtos brīva izteikties un nebaidos tik traki no kļūdām.


 nevaru nepieminēt ka vasara ir zivju ēšanas sezona. zivis tā un zivis šitā, tur un tur. man nav nekas pret zivīm, bet drīz varētu būt.

tas tā īsumā šoreiz, tikai vēl pāris vārdos varu pateikt ka biju uz vienu dzimšanas dienas ballīti - jauki un garšīgi, bijām izbraucienā uz Cascais pilsētu - saulaina un raiba un naudīga vieta, biju uz 2 capoeiras nodarbībām, un biju ar Andrē 2x pa 4km skriet - iesākumam pietiek, jo karstums mani beidz nost.

njā. un rīt mēs dodamies uz on-arrival training līdz 28. datumam. nebrīnieties ka nerakstu. bet tas nenozīmē ka neilgojos.

ceturtdiena, 2010. gada 16. septembris

we don't need kaboooom!

portugāļu valodas skolotāja Ana šodien jautāja vai mums jau iestājusies ikdiena. teicu viņai  ka vienīgā ikdienas pazīme ir gaidīt ledusskapi. un mēs to sagaidījām!!! speciāli tā atbraukšanai visu pēcpusdienu es ar Serenu pucēju māju un gatavojāmies ledusskapjballītei. taču, aizmirsām par faktu, ka pēc atvešanas ledusskapjiem parasti 'jānostāvas'.. tā nu jaunēklis kurš atveda ledusskapi mums dāmām teica, ka ja pēc kāda laika negribam 'kabooooom', tad ledusskapi drīkstam ieslēgt tikai rīt. nu labi, galvenais ka nu mums ir smuks, jauns, balts ledusskapis.

pirmā portugāļu valodas mācībstunda bija tīri feina. šodien mācījāmies alfabētu ar visādām par un ap lietām. nebija nemaz garlaicīgi, ņemot vērā to ka tīri labi pārzinu alfabētu un tā īpatnības šajā valodā. uzzināju daudz jaunu lietu par akcentiem, vietniekvārdiem un valodas lietojumu. tīri vai prieks. un tāpēc jau nevaru sagaidīt nākošās stundas nākošnedēļ.

šodien pusdienojām 'vecajā centrā' - uz šķīvja astoņkājis. nevarētu teikt ka tas man tīri labi 'rāpo' iekšā vēderā. es labāk pieturos pie gliemežiem. taču Maxam gan visai labi ierāpoja iekšā viss mums 4 ēdājiem paredzētais astoņkājis. ja kāds nezina kāds tas rāpulis izskatās cepts tad reku:


un un - šovakar bijām uz pirmo 'capoeiras' nodarbību ( skatīt youtube http://www.youtube.com/watch?v=-yaJa_3rlJ8 un  wikipedia http://en.wikipedia.org/wiki/Capoeira etc.) atzīšos ka nosvīdām tā itkā būtu stundām lijuši lietū. bet prieks par apgūto un vēlme doties uz nākošām nodarbībām. piespiedos mest velnba ratu (un apņēmos to saviem bērniem jau no mazas kājas mācīt lai nav problēmu) un atkal bija jāstāv uz galvas gluži kā skolā. gan pateicoties Maxam un Serenai, gan arī darbībām kā tādam bija super jautri. un turklāt- ja regulāri iesim uz šīm nodarbībām, tad diēta nebūs nepieciešama... 

vakariņās pie mums ciemos ieradās Andrē ar vīnu, kūku un puķi man. ēdām, smējām, diskutējām, smējām, un  nogurām.  nu laiks iet gulēt. rīt jauna diena. 
p.s. vakariņās bija atkal veģetārs ēdiens, jo ledusskapis sāks darboties tikai rīt...                          

trešdiena, 2010. gada 15. septembris

centīšos centīgāk

šodien sapratu cik drausmīgi ir tik daudz un tik bieži atlikt mazas darīšanas un darbus, jo kad tie sakrājas un kad tu saproti ka ir "drausmas" un ka beidzot kaut kas jādara, tad iezogas garīgais kāds mēdz būt sievietēm ap mēnešreižu laiku ( tā aptuveni Andrē teica..)

tā nu es šodien atkal apņemos censties cītīgāk un biežāk rakstīt blogā, biežāk piesēsties pie portugāļu valodas mācību grāmatas un turklāt atrast laiku padomāt un pameklēt šo to nodarbībām ar bērniem un jauniešiem.

šodien bija var teikt otrā normālā darba diena. to gan īsti nevar saukt par darbu, jo pusi no dienas mēs spēlējamies ar bērniem un pieskatam viņu palaidnības un cenšamies viņiem ko jaunu iemācīt un pamācīt.
tā nu pagaidām darba diena izskatās tā- mēs ar Olgu informējamies internetā, jeb kopā izdomājam kādu jauku aktivitāti, kuru tad pēc pusdienām realizējam, kad pie mums nāk bērni pēc skolas. drīz tiem sāksies mājas darbi un kā nu varēsim mēs palīdzēsim arī ar tiem. 

šodien mēs spēlējām UNO ar Filipi, Joao, Bruno, Rutu un Ricardo ar kuriem jau vakar tīri jauki iepazināmies. mums nācās iejaukties jau pirmā mazā kautiņā, kuru mums ar smieklu terapiju tīri labi izdevās likvidēt. pēc tam ar Brunu ( Bruno māsu), Joannu un Filipi zīmējām un paralēli mācījāmies portugāļu un angļu valodas, jo es allaž jautāju - ko tad šie tur uzzīmējuši. vispār bērni jauki, runātīgi un ieinteresēti. tas nekas ka reizēm ar lielām acīm jābrīnās jo es vienkārši nesaprotu ne vārda ko no manis grib, bet kaut kā ar kājām rokām tiekam galā. šodien paspējām locīt arī origami, parunāt par prusakiem un citiem mājdzīvniekiem un izdziedāties Šakiras Waka Waka dziesmu, kura visu atlikušo dienu nu skan galvā.

šo vakaru es beidzot pavadīju savedot kārtībā savus papīrus, idejas, sakārtojot jau uzņemtās fotogrāfijas, izmazgāt daudz veļas un salīmēt aktuālo mācību vielu pie sienas. mieriņš.

tikai gribēju pasūdzēties ka ledusskapis vēl aizvien NAV atvests, internetonkulis nav zvanījis un ka visus ēdienus ēdnīcā pasniedz bez jebkādām mērcēm - var dabūt vienīgi ābolu etiķi, olīveļļu un dažreiz majonēzi.. tā šodien spagetti tika tiesāti ar olīveļļu...

reku dažas bildes no cetra apkārtnes un centraa bērniem (mēs voluntieri ar galīgi mazajiem bērniem neņemamies..  mūsējie ir sākot no ~ 4g. līdz 20-ar kapeikām )



otrdiena, 2010. gada 14. septembris

waiting and cleaning days

redz kā lielā apņēmība rakstīt blogu man ir pavisam maza. taču skaidrojums ir ar pozitīvu pieskaņu -  nav laika ilgi uzkavēties pie datora, salikt fotogrāfijas un uzrakstīt kas ko kā, jo labi ja reizi dienā sanāk izskriet cauri savai korepondencei visos man svarīgākajos portālos..aktivitāšu ir pārpārēm un vakarā nogurums garantēts..

tātad:
dzīvoklīti mēs esam nu jau mājīgi iekārtojuši, iztīrījuši, salabojuši un tagad tik jāizdzen tarakāni un jāsagaida kad atvedīs jauno ledusskapi, kuru mēs jau nedēļu gaidam. un te- gaidīt ir pavisam normāli - stundu, pus dienu, dienu .. manai ziemeļnieces mentalitātei tas bieži ir pārlieku kaitinoši, it sevišķi ja zinu, ka tās lietas itin vienkārši var nokārtot nevelkot garumā. taču šķiet šeit darbojas sakāmvārds "nedari šodien to ko vari atlikt uz rītdienu!!!"


tā nu mēs visi četri veicām smagu dzīvokļa revolūciju un par iznākumu ir patiess prieks. vispār par dzīvokļa un darba biedriem varu teikt tikai un vienīgi to labāko un es zinu ka mums kopā šeit piedzīvosies burvīgas lietas. sajūtu mūs kā stirpu un spejīgu komandu. mēs kopā uzkopjam, kopā ēst gatavojam, kopā iepērkamies, kopā strādājam, kopā dziedam, kopā dzeram pēcpusdienas kafiju un katrs vienmēr zina kuram kārta maksāt un kopā atpūšamies. protams, mēs drīz viens otram varētu apnikt, bet ar šo es gribu teikt ka mēs kā komanda brīnišķīgi satiekam un mūsu starpā nav viena līdera, jo katrs no mums ir savā ziņā līderis.


darba vieta nu arī ir iepazīta un pamazām mēs katrs saprotam, kā mēs te katrs izpaudīsimies un sevi izliksim darbībā. mūsu organizācija "centro paroquial e social do cristo rei" ir sadalīta divos centros - sauktiem par jauno un veco centru. es strādāšu jaunajā. pārējie vēl spriež kur nu kurais. šodien bija tā teikt pirmā darba diena, kad ar bērniem spēlējām uno, locījām origami, mācījāmies portugāļu/angļu valodu, zīmējām un daudz smējāmies. uz centru nāk bērni no dažādiem kultūras slāņiem un dažādām nacionalitātēm - portugāļi, brazīļi, čigāni un kādreizējo Portugāles koloniju iedzīvotāji. pavisam raibi visējādā ziņā. mūsu pašreizējais uzdevums ir emocionāli pietuvoties bērniem, sadraudzēties, gūt uzticību, lai pēc kāda laika varētu ar tiem kopā veikt skaistas un lielas lietas. starp citu, centrā dikti labi dod ēst -  vienu dienu gaļa + etc., otru dienu zivs+etc. nu tik labi, ka vakariņas i nemaz neprasās...


lai mēs dzīvoklim varētu dabūt  interneta pieslēgumu, kādam vajadzēja izveidot bankā kontu. tā nu sanāca ka es piekritu. lai dabūtu kontu es bankā pie manis apkalpojošā pārsteidzoši labi vāciski runājošā portugāļa pavadīju 2 h!!! my god!!! jāsāk pierast pie gaidīšanas un vārdiem "varbūt šodien".tāpat mēs šodien izgaidījāmies solīto ledusskapi un nesagaidījām.

pagāšnedēļ devāmies ar mūsu mentoru Jose uz Lisabonu pasūtīt braukšanas kartes autobusam un kuģītim pāri Težo upei. neliela iepazīšanās ar Lisabonas centru, kafijiņas un džindžiņas (ķiršu liķiera) dzeršana. katru reizi es Lisabonā iemīlos atkal no jauna. bet tikpat labi kā Lisabonas centrā ir arī jauka naksnīga pastaiga otrpus Težo upei pa Almadas vecpilsētu ar skatu uz izgaismoto pilsētu un tiltu pāri upei. epla aizraujas. un tāpat naksnīga vakarēšana Costa de Caparica ar okeāna viļnu šalkām fonā.


sestdien ar Olgu un Serenu bijām pie Andre ģimenes vīnogu novākšanas talkā. es šādā pasākumā piedalos jau otro reizi, taču tas aizvien likās tikpat aizraujoši kā pirmo reizi. saldākās vīnogas un lielākie vīnogu ķekari kādus esmu redzējusi! un draudzīgākie cilvēki kādi satikti. un pēctalkas galds vienkārši lūza no ēdieniem, dzērieniem un saldajiem. man kā gardēdim vienkārši neiespējami no kaut kā atteikties un tāpēc stenēšana pēc maltītes ir garantēta. grillētas sardīnes, vistiņa, ribas, paprika, cūku ausu salāti, pupiņas ar sīpoliem, risotto, cepti un vārīti kartupeļi, etc. rīsu saldais, karameļu pudiņš, ananāsu, ābolu, mandeļu kūka, olu rulete, želeja, tiramisu (manis un Andre gatavotais kas ātri pazuda..), etc. pašu gatavots pērnais vīns, šampanietis un kafija - un tas viss 16 cilvēkiem! sveiki liekie kilogrami!


svētdien mēs visi jauki samedženējām pludmales atpūtu pēc smagas dzīvokļa tīrīšanas - kārtīgi  pa viļņiem izdzīvojāmies, izsmējāmies un apbalvojām sevi ar saldējumu. un jā- todien es arī pirmo reizi ēdu astoņkāji. jāsaka ka ēst var - pagaidām man gliemeži garšo daudz labāk. 


p.s.es laikam neminēju, ka mūsu 'labākie draugi' šeit ir ķīniešu veikali -  īslaicīgai un lētai dzīvošanai perfekti! esam sapirkušies visādus brīnumus dzīvoklim un pašu jautrībai. mans favorītpirkums ir sienas aplikācijas, kas daiļo manas gultas galvgali. taču botes skriešanai gan man ir jaunas smukas ne ne ķīniešveikala lai es varu sākt skraidīt pa tuvējo "miera parku."

p.p.s. vairāk bildes būs šovakar iekš facebook un varbūt draugiem.lv

otrdiena, 2010. gada 7. septembris

bāze ieņemta

tā nu sanāca ka nesanāca ierakstīties ne sestdien, ne svētdien, bet es esmu svēti apņēmusies nedēļā vismaz 2-3 ierakstus veikt, lai turētu visus informētus.
nedēļas nogali pavadīju ar Oliveiru ģimeni. no paša rīta devāmies uz čigānu tirgu. tas gan nenozīmē ka tikai čigāni tur tirgojas, bet pa lielam jā. pārdošanas stratēģija - kurš pārdevējs skalāk bļaus, no tā vairāk pirks. es gan teiktu otrādi.. bet lai vai kā- man tur patika, jo tur dažnedažādas lietas par dkti lētām naudiņām pārdodas. tā es, piemēram, nopirku 9 dažādu smuku zeķu pārus par 5 Eiro, 4 zobu bistes pa 1 Eiro, mega Byphase dušas želeju pa 1,75 Eiro etc. apģērba gabali, jostas, somas, kurpes pārsvarā 1-5 Eiro. Kvalitāte gan nav noteicošais faktors, taču EVS gadījumā perfekta vieta kur šo to dabūt pa lēto. Tikai žēl ka čeku nedod pretim.. tur nu es tiešām vēl atgriezīšos.
sestdiena vispār bija ciemiņu diena. visādi citādi super jauki, ja nebūtu tā drausmīgā izēšanās. portugāļi ir traki uz ēšanu un saldumu ēšanu un vispār viesmīlību attiecībā uz ēšanu. man jāizdomā sava ēšanas stratēģija lai es te neapveltos, jo manām mēles kārpiņām un acīm vēl vairāk viss šķiet gards. par saldumiem runājot - par kūkām un smalkmaizītēm viņi ir gatavi atstāt lielu naudu! tā piemēram tīri viegli redzēju Andrē mammu ciemiņu labad šķiroties no 40 Eiro.
vispār esmu priecīga, jo mani centieni pašmācības ceļā mācīties portugāļu valodu jau atmaksājas- lielu daļu es tiešām saprotu un atbildēt māku īsiem lauzītiem teikumiem. prieks dzirdēt uzslavas no visiem.
svētdien manam tētim palika '25' gadi un mēs ar Andrē portugāļu valodā nodziedājām ierakstījām un nosūtījām" happy birthday" dziesmu. viņš priecīgs un taujāja kad būs albums :)
bet vispār svētdien devāmies uz pludmali.         diezgan vējains, taču patīkams laiciņš. ielīdu arī okeānā un man likās tīri silts ūdens, ko protams portugāļi apstrīdēja. portugāļi pludmalē daudz nespēlē volejbolu - pārsvarā redz tikai futbolu un pludmales tenisu ( koka raketes un kaučuka bumbiņa laikam). todien man ar 2 stundām pludmalē manai aristokrātiskai ādai pilnībā pietika.



vakariņās šodien ēdām gliemežus 'ameijoas'. man drausmīgi garšoja. un ir tik superigi ka es esmu gandrīz visēdājs jo es te tādus labumus dabūju noprovēt. Man kā 'feinšmekeram' te ir maza paradīze.

interesanti, ka šeit ir pilnīgi normāli doties iepirkties vakarā pēc 10, pēc vakariņām. veikali lielajos iepirkšanās centros strādā līdz 1 naktī laikam.
vakar es vispār tiku pie dažām jaukām drēbītēm , pavisam jaunām, ko man tā vienkārši atdāvināja sieviete kura esot šopaholiķe un sapirktās drēbes nemaz nespējot nonēsāt. man jau tik prieks.
šodien Andrē māsa man sagādāja telefonu ar portugāļu numuru. to varēs no mans dabūt un uz to man jaukas sms rakstīt..
bet pats galvenais - šodien es smuki iekārtojos dzīvoklītī un ar Andrē un manu iniciatīvu smuki iztīrījām lielāko daļu dzīvokļa. un man īstenībā tiešām patīk arī biedri man patīk. nu es esmu arī tikusi pie istabas biedrenes Serēnes no Itālijas - šķiet jauka. angļu valoda gan nav tekoša, bet daudz labāk nekā Olgai. Ar Maxi vispār nav problēmu runāšanas ziņā, bet viņš tāds savdabīgākais kompānijā liekas.  bildes no dzīvokļa būs citu dienu. Tagad piedāvāju normāla piemājas dārzniņa skatus. šajā gadījumā no Oliveiru dārza.

piektdiena, 2010. gada 3. septembris

1. diena

viss sākās šorīt ap 4. mazs nemiers, tik dažas gulētas stundas, lietains rīts un atvadas no manām dāmām lidostā. pirms došanās uz lidostu turp jau aizsūtījām 'bagāžas eņģeli', lai tas gādā, ka manas mantiņas sveikas un veselas nonāk galā un ka man no rokas bagāžas neko neliek vilkt ārā. ar to viss par laimi kārtībā. arī abi lidojumi veiksmīgi neskaitot bērnu raudas, kaķa ņaudēšanu un divus neaprakstāmi kaitinošus vāciešus  man blakus.
izkāpjot Lisabonā vispirms bija jāatbrīvojas no jakas, džempera un šalles, kur biju ietinusies kopš Latvijas. ja varētu turpat uz vietas vilktu nost džinsas, jo te mani sagaidīja + 31 grāds.. 
mani, kā sarunāts, sagaidīja draugs Andrē ar mammu, ar kuriem devāmies taisnā ceļā uz mums brīvprātīgajiem paredzētu dzīvokli.
pēc mentora teiktā, sapratu ka es ierodos pirmā, taču nē. Mani sagaidīja mentors Žosē, brīvprātīgā no Čehijas - Olga 18.g. kas knapi runā angliski kur nu vēl portugāliski, un Maksimiliāns no Austrijas,27. gadi, runā angliski, vāciski, jau ļoti labi portugāļu valodā un arī spāņu biki. Katrā ziņā likās jauki.
tagad biki pie negatīvā : dzīvoklītis atrodas pagrabstāvā. tam ir 3 guļamistabas un 1 viesistaba, 2 wc ar dušām - viena meitenēm un otra puisim. viss jau būtu labi ja dzīvoklī drausmīgi nesmirdētu pēc stipri sapuvuša siera, nebūtu to dažu tarakānu par kuriem Max stāstīja, un ja man un Serēnei, meitenei no Itālijas kas brauc tikai 1dien, nebūtu jādala viena istaba. nu pa lielam jau es pret istabas dalīšanu neiebilstu, ja vien meitene būs jauka..
Žosē gan sola ka mēs varēšot pārvākties uz citu dzīvokli - decembrī, janvārī, jeb februārī. Tas jau izklausās pēc NEKAD zinot portugāļus.. redzēsim kas ko kā, bet 1dien paredzēta lielā tīrīšana, kad atbrīvosimies no smakas etc. un tad jau būs cits skats uz dzīvokli. Labi, ka man ir Oliveiru ģimene, pie kā griezties jebkurā gadījumā un jautājumā un ka man būs atbalsts.
tā nu es nedaudz iekārtoju savu istabu, ieņēmu lielāko gultu, izkrāmēju savas mantas un devos pavadīt nedēļas nogali ar draugu un ģimeni.
gardas vakariņas un saldajā svaigas vīģes un persiki no pašu dārza..welcome to the paradise!
nu es dodos tikties ar drauga draugiem uz ierasto vakara kafijiņu..

trešdiena, 2010. gada 18. augusts

pirmsaizbraukšanas depresija vieglā formā

Jā. Tāda man bija. Varbūt vēl druciņ ir.
Un pie tā visa vainīgs ir lietainas laiks, kas mani pēdējā laikā vienmēr sabēdina. Un vēl apnikums ar pašreizējo darbu, taču pēc 3 darba dienām tas beigsies. Un vēl domu šaustīšanās pa galvu par to kā nu būs, kas nu būs, kur un ko. Kaut arī zinu ka būs labi un skaisti, tāds Nemieriņš iekšā ir iemitinājies.. Satraukts, mazs, nezinīgs Nemieriņš.
Bet Mieriņš pie manis atnāca, kad izlasīju pāris iedvesmojošas draudzenes vēstules no Anglijas ar viņas STĀSTU pēc tam kad biju 3 stundas lēnā solī staigājusi pa Valmieras salīdzinoši garlaicīgajiem veikaliem meklējot suvenīrus un jaukumus ko aizvest līdzi uz Portugāli.
Un es jau sen gribēju ar Mieriņu kopā pagulēt šūpuķltīklā un palasīt grāmtatu, bet tā īsti sirsnīgi nav sanācis.
Un nu es pamazām sāku gatavoties dzīves svinēšanas ballīte (nevis manai aizbraukšanas ballītei). Ja tu neesi uzaicināts- tad tagad es uzaicinu!

svētdiena, 2010. gada 25. jūlijs

sajūsmas

Kārtējais burvīgais vasarīgais vakars pavadīts kopā ar draugiem un jaukiem cilvēkiem. Ir tik ļoti liels prieks, ka mēs kursa biedri tik jauki turamies kopā. Un liels prieks par tām meitenēm, kas apprecējušās un uzsākušas ģimenes dzīvi. Vēl jo lielāks prieks ir par vīriem un bērniem, kas ar sajūsmu tiek uzņemti mūsu kursa pulciņā. Ir tik jauki, ka ir TIK skumji. Tikko apprecējusies Ilze ar Gunāru dodas uz Norvēģiju un es, tikko noķērusi līgavas pušķi, dodos uz Portugāli. Un ka nākamā tikšanās reize sarunāta pēc gada..
Šodien es apjautu, cik patiešām maz laika palicis līdz manai prombraukšanai un cik pozitīvi satraukta es īstenībā par to jūtos.
Ķeros nu atkal pie mirkļus tveršanas vēl tepat Latvijā, Mājās, ar saviem Mīļajiem. Jūs arī. Brauciet ciemos uz Breguļiem.

otrdiena, 2010. gada 6. jūlijs

..turpinājums

J: Heisā, esmu atpakaļ
I: Nu tad beidzot, cik tad var gaidīt, tā jau var saule norietēt un visi zaķi būs kur nu kurais samukuši
J: Kur tad šie slēpjas? (kontroljautājums, jo es tak pats viņus slēpju )
I: Nu kā, kur nu katrs tajā laikā būdams, cits pie Pētergaiļa astē paslēpjas, cits spoguļodamies Abulā līdzi viļņiem aizskrien, kāds atkal mirdzošajās Ievas actiņās noslēpjas
J: Jā , jā , man jau liekas, ka Ievas actiņās ir saslēpies vesels miljons ar šiem trakuļiem.Tik daudz, lai no rīta ceļoties viņa var atkal šos dalīt visiem īgnajiem un saskābušajiem ļaudīm.
I: Bet es jau dodu ne tikai skumjajiem, es dodu visiem, visiem, arī priecīgajiem un jautrajiem.
J: Uhūuuuu, tad jau man ar kāds pārītis spīd
I: Bet, Jāni, vai tad Tu neatceries, ka mūsējie jau ir kādu laiku atpakaļ sapinušies ?
J: Jā, bet gribas šos vēl un vēl, es apsolos , ka daļiņu es atdošu atpakaļ. Atdošu tādā pat veidā, kā Tu man , caur to traki labo un pozitīvo attieksmi, kāda ir Tev pret mani . Pat izdomāšu vēl ko labāku.
I: Kādā ?
J: Ak Tu nepacietīga, labs nāk ar gaidīšanu, mazliet vēl jāpaciešas.
I: Nu labi, bet ar vienu noteikumu !
J: Kādu ?
I: Tev būs mani kādu dienu jāsatiekas !
J: ihāaa, tad nu uz tiem vizbuļiem neuzspēju, tad jāgaida kāds cits zīmīgs notikums !
I: Bet, Jāni, vai tad tas vien, ka divi saules zaķi, kas viens otru nav redzējuši satiekas un sapinas ar šādām saitēm vien nav liels notikums ?
J: Ir !
I: Nu re! tad nu es atkal skrienu, bet Tu padomā, labi ?
J: Jap padomāšu, tā labi padomāšu. jaukvakars Tev !
I: Tev jauktrakforšvakars
J: