trešdiena, 2010. gada 22. septembris

salta, salta!

es vairs nesolos te solīties! jo redz kā man nesanāk te ar regulāru ierakstu veikšanu. Vainu es tomēr noveļu nevis uz savu slinkumu, negribēšanu utml., bet gan uz ikdienas ritmu, kas ir vēl galīgi nestabils un visu laiku kas mainās mūsu paredzētajos plānos. bet tas nekas- tas visu EBD (Eiropas Brīvprātīgais Darbs)  padarīšanu padara interesantāku ka idiena nesākas jau pirmajās nedēļās.
līdz šim mēs ar dzīvokļa biedriem esam paspējuši pabūt pirmajās vakariņās ārpus mājas - bijām uz tuvējo picēriju un notiesājām 2 ģimenes picas. vakaru noslēdzām ar naksnīgu pastaigu pa Almadas (pilsētas kurā dzīvojam) vecpilsētu un koncertu tās galvenajā laukumā par godu Eiropas mobilitātes dienām. koncertā spēlēja portugāļu grupa Expensive soul un mums tīri labi patika. šeit ieskatam:  http://www.youtube.com/watch?v=P_HGSOR_xkI&feature=related

paspējām arī vienvakar aizdoties uz Fonte de telha pludmali, kur mums izvērtās ļoti filozofisks vakars, jo Maxam bija sakrājies un viņam likās ka esot "burnout"sind roms. bet nu dēļ šī vakara  mēs esam viens otram vairāk atvērušies un līdz ar to satuvinājušies. patīkama draudzīgi ģimeniska sajūta.tikai žēl ka Olga mums atsaka daudzreiz, kad piedāvājam doties ielās. īsto iemeslu vēl neesam atkoduši, taču saprotam to ka ja viņa turpinās vakarus pavadīt savā istabā aiz aivērtām durvīm, viņa daudz ko palaidīs garām. būs jāparunā. es kā nekā esmu dzīvokļa vecākā sieviete.

aa un jā - viendien aizdomājāmies ka dzīvoklī noteikti jārīko ballītes, jo vietas pietiek.  un pirmā foršā tēma būs " vintage" jo mums dzīvoklis ir pilnīgs portugāļu vintage. un vēl - mēs tiekam uz mājas jumta!! jau reizi uzlīdām ar vīna pudeli, pļāpājām un skatījāmies naksnīgo apkārtni. mmm

vienvakar bijām pludmales bārā skatīties Benficas un Sporting - Lisabonas divu svarīgāko futbola klubu - spēli. proti Bemfica vinnēja 2:0. es par Benficu he.

mums te dzīvoklī bija problēma ar interneta līguma noslēgšanu un tā pieslēgšanu. Nu tas ir izdarīts un mums ir internets, mums ir 70 tv kanāli, un starptautiskie zvani uz 30 valstītm no naktī 9 līdz rītā 9 par brīvu (diemžēl LV nav sarakstā... ) un to visu pieslēgt nāca 3 vīri, ar kuriem es runāju MišMašā - angļu, portugāļu un krievu valodas kopsajaukumā. arī ledusskapis mums tagad funkcionē un esam pateicīgi par tā klātesamību mūsu dzīvoklī. bet kā jau šajā dzīvoklī ierasts - allaž ir kāda problēma. tā mums piektdienas vakarā izbeidzās gāze un visu nedēļas nogali dzīvojām bez. nav jau pasaules gals, bet tomēr..

par 'darbu' runājot - nekas  prātīgs jau vēl nav sanācis dēļ visādu papīru un dzīvokļa lietu kārtošanas. bet kad vairāk iestrādāšos - tad ziņošu ko un kā daram. vakar mums brīvprātīgajiem bija foto sesija priekš organizācijas bukleta un prieks prezentācijas par EBD, kura mums būs jārāda vēlāk skolām, kad dosimies uz tām stāstīt ko mēs daram un ko mēs ziemā ēdam, lai veicinātu EBD kustības attīstību.

mums jau ir bijušas 2 portugāļu valodas mācībstundas. līdz šim gan esam tikuši galā tikai ar alfabētu un dažiem gramatikas likumiem šajā sakarā. bet ir jautri un  skolotāja ir jauka. šodien būs 3. stunda. un prieks par to, ka Andrē ģimene mani slavē ka es ātri mācos.  arī pati ar katru dienu   vairāk jūtos brīva izteikties un nebaidos tik traki no kļūdām.


 nevaru nepieminēt ka vasara ir zivju ēšanas sezona. zivis tā un zivis šitā, tur un tur. man nav nekas pret zivīm, bet drīz varētu būt.

tas tā īsumā šoreiz, tikai vēl pāris vārdos varu pateikt ka biju uz vienu dzimšanas dienas ballīti - jauki un garšīgi, bijām izbraucienā uz Cascais pilsētu - saulaina un raiba un naudīga vieta, biju uz 2 capoeiras nodarbībām, un biju ar Andrē 2x pa 4km skriet - iesākumam pietiek, jo karstums mani beidz nost.

njā. un rīt mēs dodamies uz on-arrival training līdz 28. datumam. nebrīnieties ka nerakstu. bet tas nenozīmē ka neilgojos.

ceturtdiena, 2010. gada 16. septembris

we don't need kaboooom!

portugāļu valodas skolotāja Ana šodien jautāja vai mums jau iestājusies ikdiena. teicu viņai  ka vienīgā ikdienas pazīme ir gaidīt ledusskapi. un mēs to sagaidījām!!! speciāli tā atbraukšanai visu pēcpusdienu es ar Serenu pucēju māju un gatavojāmies ledusskapjballītei. taču, aizmirsām par faktu, ka pēc atvešanas ledusskapjiem parasti 'jānostāvas'.. tā nu jaunēklis kurš atveda ledusskapi mums dāmām teica, ka ja pēc kāda laika negribam 'kabooooom', tad ledusskapi drīkstam ieslēgt tikai rīt. nu labi, galvenais ka nu mums ir smuks, jauns, balts ledusskapis.

pirmā portugāļu valodas mācībstunda bija tīri feina. šodien mācījāmies alfabētu ar visādām par un ap lietām. nebija nemaz garlaicīgi, ņemot vērā to ka tīri labi pārzinu alfabētu un tā īpatnības šajā valodā. uzzināju daudz jaunu lietu par akcentiem, vietniekvārdiem un valodas lietojumu. tīri vai prieks. un tāpēc jau nevaru sagaidīt nākošās stundas nākošnedēļ.

šodien pusdienojām 'vecajā centrā' - uz šķīvja astoņkājis. nevarētu teikt ka tas man tīri labi 'rāpo' iekšā vēderā. es labāk pieturos pie gliemežiem. taču Maxam gan visai labi ierāpoja iekšā viss mums 4 ēdājiem paredzētais astoņkājis. ja kāds nezina kāds tas rāpulis izskatās cepts tad reku:


un un - šovakar bijām uz pirmo 'capoeiras' nodarbību ( skatīt youtube http://www.youtube.com/watch?v=-yaJa_3rlJ8 un  wikipedia http://en.wikipedia.org/wiki/Capoeira etc.) atzīšos ka nosvīdām tā itkā būtu stundām lijuši lietū. bet prieks par apgūto un vēlme doties uz nākošām nodarbībām. piespiedos mest velnba ratu (un apņēmos to saviem bērniem jau no mazas kājas mācīt lai nav problēmu) un atkal bija jāstāv uz galvas gluži kā skolā. gan pateicoties Maxam un Serenai, gan arī darbībām kā tādam bija super jautri. un turklāt- ja regulāri iesim uz šīm nodarbībām, tad diēta nebūs nepieciešama... 

vakariņās pie mums ciemos ieradās Andrē ar vīnu, kūku un puķi man. ēdām, smējām, diskutējām, smējām, un  nogurām.  nu laiks iet gulēt. rīt jauna diena. 
p.s. vakariņās bija atkal veģetārs ēdiens, jo ledusskapis sāks darboties tikai rīt...                          

trešdiena, 2010. gada 15. septembris

centīšos centīgāk

šodien sapratu cik drausmīgi ir tik daudz un tik bieži atlikt mazas darīšanas un darbus, jo kad tie sakrājas un kad tu saproti ka ir "drausmas" un ka beidzot kaut kas jādara, tad iezogas garīgais kāds mēdz būt sievietēm ap mēnešreižu laiku ( tā aptuveni Andrē teica..)

tā nu es šodien atkal apņemos censties cītīgāk un biežāk rakstīt blogā, biežāk piesēsties pie portugāļu valodas mācību grāmatas un turklāt atrast laiku padomāt un pameklēt šo to nodarbībām ar bērniem un jauniešiem.

šodien bija var teikt otrā normālā darba diena. to gan īsti nevar saukt par darbu, jo pusi no dienas mēs spēlējamies ar bērniem un pieskatam viņu palaidnības un cenšamies viņiem ko jaunu iemācīt un pamācīt.
tā nu pagaidām darba diena izskatās tā- mēs ar Olgu informējamies internetā, jeb kopā izdomājam kādu jauku aktivitāti, kuru tad pēc pusdienām realizējam, kad pie mums nāk bērni pēc skolas. drīz tiem sāksies mājas darbi un kā nu varēsim mēs palīdzēsim arī ar tiem. 

šodien mēs spēlējām UNO ar Filipi, Joao, Bruno, Rutu un Ricardo ar kuriem jau vakar tīri jauki iepazināmies. mums nācās iejaukties jau pirmā mazā kautiņā, kuru mums ar smieklu terapiju tīri labi izdevās likvidēt. pēc tam ar Brunu ( Bruno māsu), Joannu un Filipi zīmējām un paralēli mācījāmies portugāļu un angļu valodas, jo es allaž jautāju - ko tad šie tur uzzīmējuši. vispār bērni jauki, runātīgi un ieinteresēti. tas nekas ka reizēm ar lielām acīm jābrīnās jo es vienkārši nesaprotu ne vārda ko no manis grib, bet kaut kā ar kājām rokām tiekam galā. šodien paspējām locīt arī origami, parunāt par prusakiem un citiem mājdzīvniekiem un izdziedāties Šakiras Waka Waka dziesmu, kura visu atlikušo dienu nu skan galvā.

šo vakaru es beidzot pavadīju savedot kārtībā savus papīrus, idejas, sakārtojot jau uzņemtās fotogrāfijas, izmazgāt daudz veļas un salīmēt aktuālo mācību vielu pie sienas. mieriņš.

tikai gribēju pasūdzēties ka ledusskapis vēl aizvien NAV atvests, internetonkulis nav zvanījis un ka visus ēdienus ēdnīcā pasniedz bez jebkādām mērcēm - var dabūt vienīgi ābolu etiķi, olīveļļu un dažreiz majonēzi.. tā šodien spagetti tika tiesāti ar olīveļļu...

reku dažas bildes no cetra apkārtnes un centraa bērniem (mēs voluntieri ar galīgi mazajiem bērniem neņemamies..  mūsējie ir sākot no ~ 4g. līdz 20-ar kapeikām )



otrdiena, 2010. gada 14. septembris

waiting and cleaning days

redz kā lielā apņēmība rakstīt blogu man ir pavisam maza. taču skaidrojums ir ar pozitīvu pieskaņu -  nav laika ilgi uzkavēties pie datora, salikt fotogrāfijas un uzrakstīt kas ko kā, jo labi ja reizi dienā sanāk izskriet cauri savai korepondencei visos man svarīgākajos portālos..aktivitāšu ir pārpārēm un vakarā nogurums garantēts..

tātad:
dzīvoklīti mēs esam nu jau mājīgi iekārtojuši, iztīrījuši, salabojuši un tagad tik jāizdzen tarakāni un jāsagaida kad atvedīs jauno ledusskapi, kuru mēs jau nedēļu gaidam. un te- gaidīt ir pavisam normāli - stundu, pus dienu, dienu .. manai ziemeļnieces mentalitātei tas bieži ir pārlieku kaitinoši, it sevišķi ja zinu, ka tās lietas itin vienkārši var nokārtot nevelkot garumā. taču šķiet šeit darbojas sakāmvārds "nedari šodien to ko vari atlikt uz rītdienu!!!"


tā nu mēs visi četri veicām smagu dzīvokļa revolūciju un par iznākumu ir patiess prieks. vispār par dzīvokļa un darba biedriem varu teikt tikai un vienīgi to labāko un es zinu ka mums kopā šeit piedzīvosies burvīgas lietas. sajūtu mūs kā stirpu un spejīgu komandu. mēs kopā uzkopjam, kopā ēst gatavojam, kopā iepērkamies, kopā strādājam, kopā dziedam, kopā dzeram pēcpusdienas kafiju un katrs vienmēr zina kuram kārta maksāt un kopā atpūšamies. protams, mēs drīz viens otram varētu apnikt, bet ar šo es gribu teikt ka mēs kā komanda brīnišķīgi satiekam un mūsu starpā nav viena līdera, jo katrs no mums ir savā ziņā līderis.


darba vieta nu arī ir iepazīta un pamazām mēs katrs saprotam, kā mēs te katrs izpaudīsimies un sevi izliksim darbībā. mūsu organizācija "centro paroquial e social do cristo rei" ir sadalīta divos centros - sauktiem par jauno un veco centru. es strādāšu jaunajā. pārējie vēl spriež kur nu kurais. šodien bija tā teikt pirmā darba diena, kad ar bērniem spēlējām uno, locījām origami, mācījāmies portugāļu/angļu valodu, zīmējām un daudz smējāmies. uz centru nāk bērni no dažādiem kultūras slāņiem un dažādām nacionalitātēm - portugāļi, brazīļi, čigāni un kādreizējo Portugāles koloniju iedzīvotāji. pavisam raibi visējādā ziņā. mūsu pašreizējais uzdevums ir emocionāli pietuvoties bērniem, sadraudzēties, gūt uzticību, lai pēc kāda laika varētu ar tiem kopā veikt skaistas un lielas lietas. starp citu, centrā dikti labi dod ēst -  vienu dienu gaļa + etc., otru dienu zivs+etc. nu tik labi, ka vakariņas i nemaz neprasās...


lai mēs dzīvoklim varētu dabūt  interneta pieslēgumu, kādam vajadzēja izveidot bankā kontu. tā nu sanāca ka es piekritu. lai dabūtu kontu es bankā pie manis apkalpojošā pārsteidzoši labi vāciski runājošā portugāļa pavadīju 2 h!!! my god!!! jāsāk pierast pie gaidīšanas un vārdiem "varbūt šodien".tāpat mēs šodien izgaidījāmies solīto ledusskapi un nesagaidījām.

pagāšnedēļ devāmies ar mūsu mentoru Jose uz Lisabonu pasūtīt braukšanas kartes autobusam un kuģītim pāri Težo upei. neliela iepazīšanās ar Lisabonas centru, kafijiņas un džindžiņas (ķiršu liķiera) dzeršana. katru reizi es Lisabonā iemīlos atkal no jauna. bet tikpat labi kā Lisabonas centrā ir arī jauka naksnīga pastaiga otrpus Težo upei pa Almadas vecpilsētu ar skatu uz izgaismoto pilsētu un tiltu pāri upei. epla aizraujas. un tāpat naksnīga vakarēšana Costa de Caparica ar okeāna viļnu šalkām fonā.


sestdien ar Olgu un Serenu bijām pie Andre ģimenes vīnogu novākšanas talkā. es šādā pasākumā piedalos jau otro reizi, taču tas aizvien likās tikpat aizraujoši kā pirmo reizi. saldākās vīnogas un lielākie vīnogu ķekari kādus esmu redzējusi! un draudzīgākie cilvēki kādi satikti. un pēctalkas galds vienkārši lūza no ēdieniem, dzērieniem un saldajiem. man kā gardēdim vienkārši neiespējami no kaut kā atteikties un tāpēc stenēšana pēc maltītes ir garantēta. grillētas sardīnes, vistiņa, ribas, paprika, cūku ausu salāti, pupiņas ar sīpoliem, risotto, cepti un vārīti kartupeļi, etc. rīsu saldais, karameļu pudiņš, ananāsu, ābolu, mandeļu kūka, olu rulete, želeja, tiramisu (manis un Andre gatavotais kas ātri pazuda..), etc. pašu gatavots pērnais vīns, šampanietis un kafija - un tas viss 16 cilvēkiem! sveiki liekie kilogrami!


svētdien mēs visi jauki samedženējām pludmales atpūtu pēc smagas dzīvokļa tīrīšanas - kārtīgi  pa viļņiem izdzīvojāmies, izsmējāmies un apbalvojām sevi ar saldējumu. un jā- todien es arī pirmo reizi ēdu astoņkāji. jāsaka ka ēst var - pagaidām man gliemeži garšo daudz labāk. 


p.s.es laikam neminēju, ka mūsu 'labākie draugi' šeit ir ķīniešu veikali -  īslaicīgai un lētai dzīvošanai perfekti! esam sapirkušies visādus brīnumus dzīvoklim un pašu jautrībai. mans favorītpirkums ir sienas aplikācijas, kas daiļo manas gultas galvgali. taču botes skriešanai gan man ir jaunas smukas ne ne ķīniešveikala lai es varu sākt skraidīt pa tuvējo "miera parku."

p.p.s. vairāk bildes būs šovakar iekš facebook un varbūt draugiem.lv

otrdiena, 2010. gada 7. septembris

bāze ieņemta

tā nu sanāca ka nesanāca ierakstīties ne sestdien, ne svētdien, bet es esmu svēti apņēmusies nedēļā vismaz 2-3 ierakstus veikt, lai turētu visus informētus.
nedēļas nogali pavadīju ar Oliveiru ģimeni. no paša rīta devāmies uz čigānu tirgu. tas gan nenozīmē ka tikai čigāni tur tirgojas, bet pa lielam jā. pārdošanas stratēģija - kurš pārdevējs skalāk bļaus, no tā vairāk pirks. es gan teiktu otrādi.. bet lai vai kā- man tur patika, jo tur dažnedažādas lietas par dkti lētām naudiņām pārdodas. tā es, piemēram, nopirku 9 dažādu smuku zeķu pārus par 5 Eiro, 4 zobu bistes pa 1 Eiro, mega Byphase dušas želeju pa 1,75 Eiro etc. apģērba gabali, jostas, somas, kurpes pārsvarā 1-5 Eiro. Kvalitāte gan nav noteicošais faktors, taču EVS gadījumā perfekta vieta kur šo to dabūt pa lēto. Tikai žēl ka čeku nedod pretim.. tur nu es tiešām vēl atgriezīšos.
sestdiena vispār bija ciemiņu diena. visādi citādi super jauki, ja nebūtu tā drausmīgā izēšanās. portugāļi ir traki uz ēšanu un saldumu ēšanu un vispār viesmīlību attiecībā uz ēšanu. man jāizdomā sava ēšanas stratēģija lai es te neapveltos, jo manām mēles kārpiņām un acīm vēl vairāk viss šķiet gards. par saldumiem runājot - par kūkām un smalkmaizītēm viņi ir gatavi atstāt lielu naudu! tā piemēram tīri viegli redzēju Andrē mammu ciemiņu labad šķiroties no 40 Eiro.
vispār esmu priecīga, jo mani centieni pašmācības ceļā mācīties portugāļu valodu jau atmaksājas- lielu daļu es tiešām saprotu un atbildēt māku īsiem lauzītiem teikumiem. prieks dzirdēt uzslavas no visiem.
svētdien manam tētim palika '25' gadi un mēs ar Andrē portugāļu valodā nodziedājām ierakstījām un nosūtījām" happy birthday" dziesmu. viņš priecīgs un taujāja kad būs albums :)
bet vispār svētdien devāmies uz pludmali.         diezgan vējains, taču patīkams laiciņš. ielīdu arī okeānā un man likās tīri silts ūdens, ko protams portugāļi apstrīdēja. portugāļi pludmalē daudz nespēlē volejbolu - pārsvarā redz tikai futbolu un pludmales tenisu ( koka raketes un kaučuka bumbiņa laikam). todien man ar 2 stundām pludmalē manai aristokrātiskai ādai pilnībā pietika.



vakariņās šodien ēdām gliemežus 'ameijoas'. man drausmīgi garšoja. un ir tik superigi ka es esmu gandrīz visēdājs jo es te tādus labumus dabūju noprovēt. Man kā 'feinšmekeram' te ir maza paradīze.

interesanti, ka šeit ir pilnīgi normāli doties iepirkties vakarā pēc 10, pēc vakariņām. veikali lielajos iepirkšanās centros strādā līdz 1 naktī laikam.
vakar es vispār tiku pie dažām jaukām drēbītēm , pavisam jaunām, ko man tā vienkārši atdāvināja sieviete kura esot šopaholiķe un sapirktās drēbes nemaz nespējot nonēsāt. man jau tik prieks.
šodien Andrē māsa man sagādāja telefonu ar portugāļu numuru. to varēs no mans dabūt un uz to man jaukas sms rakstīt..
bet pats galvenais - šodien es smuki iekārtojos dzīvoklītī un ar Andrē un manu iniciatīvu smuki iztīrījām lielāko daļu dzīvokļa. un man īstenībā tiešām patīk arī biedri man patīk. nu es esmu arī tikusi pie istabas biedrenes Serēnes no Itālijas - šķiet jauka. angļu valoda gan nav tekoša, bet daudz labāk nekā Olgai. Ar Maxi vispār nav problēmu runāšanas ziņā, bet viņš tāds savdabīgākais kompānijā liekas.  bildes no dzīvokļa būs citu dienu. Tagad piedāvāju normāla piemājas dārzniņa skatus. šajā gadījumā no Oliveiru dārza.

piektdiena, 2010. gada 3. septembris

1. diena

viss sākās šorīt ap 4. mazs nemiers, tik dažas gulētas stundas, lietains rīts un atvadas no manām dāmām lidostā. pirms došanās uz lidostu turp jau aizsūtījām 'bagāžas eņģeli', lai tas gādā, ka manas mantiņas sveikas un veselas nonāk galā un ka man no rokas bagāžas neko neliek vilkt ārā. ar to viss par laimi kārtībā. arī abi lidojumi veiksmīgi neskaitot bērnu raudas, kaķa ņaudēšanu un divus neaprakstāmi kaitinošus vāciešus  man blakus.
izkāpjot Lisabonā vispirms bija jāatbrīvojas no jakas, džempera un šalles, kur biju ietinusies kopš Latvijas. ja varētu turpat uz vietas vilktu nost džinsas, jo te mani sagaidīja + 31 grāds.. 
mani, kā sarunāts, sagaidīja draugs Andrē ar mammu, ar kuriem devāmies taisnā ceļā uz mums brīvprātīgajiem paredzētu dzīvokli.
pēc mentora teiktā, sapratu ka es ierodos pirmā, taču nē. Mani sagaidīja mentors Žosē, brīvprātīgā no Čehijas - Olga 18.g. kas knapi runā angliski kur nu vēl portugāliski, un Maksimiliāns no Austrijas,27. gadi, runā angliski, vāciski, jau ļoti labi portugāļu valodā un arī spāņu biki. Katrā ziņā likās jauki.
tagad biki pie negatīvā : dzīvoklītis atrodas pagrabstāvā. tam ir 3 guļamistabas un 1 viesistaba, 2 wc ar dušām - viena meitenēm un otra puisim. viss jau būtu labi ja dzīvoklī drausmīgi nesmirdētu pēc stipri sapuvuša siera, nebūtu to dažu tarakānu par kuriem Max stāstīja, un ja man un Serēnei, meitenei no Itālijas kas brauc tikai 1dien, nebūtu jādala viena istaba. nu pa lielam jau es pret istabas dalīšanu neiebilstu, ja vien meitene būs jauka..
Žosē gan sola ka mēs varēšot pārvākties uz citu dzīvokli - decembrī, janvārī, jeb februārī. Tas jau izklausās pēc NEKAD zinot portugāļus.. redzēsim kas ko kā, bet 1dien paredzēta lielā tīrīšana, kad atbrīvosimies no smakas etc. un tad jau būs cits skats uz dzīvokli. Labi, ka man ir Oliveiru ģimene, pie kā griezties jebkurā gadījumā un jautājumā un ka man būs atbalsts.
tā nu es nedaudz iekārtoju savu istabu, ieņēmu lielāko gultu, izkrāmēju savas mantas un devos pavadīt nedēļas nogali ar draugu un ģimeni.
gardas vakariņas un saldajā svaigas vīģes un persiki no pašu dārza..welcome to the paradise!
nu es dodos tikties ar drauga draugiem uz ierasto vakara kafijiņu..