svētdiena, 2011. gada 4. decembris

Joker

Nu jau nedēļu mūsmājās ir jauns iemītnieks - JOKER. Džokeris nāk no dzīvnieku atversmees, pie kuras durvīm viņš ar savu brālīti tika atstāts negaisa laikā. Viņam ir 2 mēneši un viņš sver 3 kg, kas ir pietiekoši lai darītu palaidnības un lai liktu mums smieties. Vakar bijām pirmajā pastaigā gar okeānu, kas viņam tīri labi patika, līdz viņa pēcpuse samirka lielā viļņa dēļ. Pēc pastaigas mazais bija pārguris, bet laimīgi apmierināts.



Ir tik interesanti vērot, kā tāda maza dvēselīte satuvina ģimenes locekļus un liek smieties, pat ja prāts uz to nenesas. Viņos ir spēks un burvība.

Turpināt un sākt no jauna

Gribu atkal rakstīt. Rakstīt, lai izliktu domas uz papīra un lai pastāstītu Jums ko jauku es daru. Taču visu dienu birojā nosēžot, es nerodu motivāciju, lai ko kreatīvu no sevis ārā dabūtu. Nu nekas, varbūt jums būs jāsamierinās ar kaut ko pavisam vienkāršu un noteikti jau ne katru dienu, bet es apņemos. Un lai mana apņemšanās darbotos, Jums man ir jāpalīdz, jo es gribu zināt ka Jūs mani lasiet un ka Jums interesē. Sarunāts?

otrdiena, 2011. gada 5. aprīlis

miera parks uz skumjas nots

Nesen atgriezos no skriešanas miera parkā, kas tā arī īstenībā saucas "Parque da Paz". Tas ir liels, plašs, zaļš, raibs - vienvārdsakot tas tagad plaukst un zeļ šo vārdu tiešajā nozīmē. Pēc tur pavadītās stundas manī iezagās lielāka apņēmība nekā citas dienas. Tātad jā- es visu ko apņēmos. 
Bet sapratu atkal kārtējo reizi, cik skarbs pasākums ir ilgstoša projām būšana. Tās domas tādas tikai tādēļ, ka tie, kas esot mani draugi, neatbild uz manām sūtītajām vēstulēm. Varbūt jau arī nav ko iespringt, jo tajās jau es tikai informēju, par to kā man te iet. Taču es arī apjautājos par to kā iet tur. Vai tad manas pūles piesēsties un uzrakstīt garu vēstuli draugam nav drauga pūļu vērtas? Es jau zinu, ka tāpat sirdī esmu draugs, taču apziņa, ka tev nevar pāris rindas atrakstīt, tomēr dikti grauž.
Tas tomēr arī ir laika ritums, kas mūs katru ir iedzinis savā ceļā.

ceturtdiena, 2011. gada 17. februāris

devils workshop

es te tā šodien domāju, kas ir labāk: salt -25 grādos jeb salīt līdz kauliem padsmit grādos...Man jau liekas ka ziema ir jaukāka nekā slapjdraņķis lai vai cik tā auksta. Tā nu šodien var vērot lauztus zarus, lidojošas miskastes un ievainotus lietussargus ik pēc 5 metriem. Diez kāpēc mīnus cik tur grādos es nebīstos iet laukā, bet te šādos miklos apstākļos i ne vella negribas.
par velniem runājot- centrā mani un Olgu šodien nosauca par velniem, jo mēs vienam čigānzēnam neļāvām darīt visu, kas tam ienāk prātā. tā nu viņš vēlējās kaut nu mēs pazustu un mūsu vietā būtu Serena, kura mūsu centrā reti parādās un tāpēc nav nokaitināta no šādiem čigānēniem un izturas laipni. varbūt tagad varam saukt savu centra telpu par 'devils workshop'?

šovakar skan William Fitzsimmons..

trešdiena, 2011. gada 16. februāris

jums auksti, mums slapji

jā, mums jau kuro dienu šausmīgdrausmīgbargi līst.
labi gan, ka uz darbu mums sanāk doties ar tramvaju, jo citādi garas stundas sastrēgumā un garīgais zem nulles garantēts, jo ja te līst, tad uz ielām ir haoss.
bet tā mēs no malas noskatamies, kā visi autobraucēji cieš no laikapstākļu nieizdarībām. un ar to vien jau nepietiek - vēl arī vilcienu un prāmju darbinieki izdomā ka vajadzētu streikot šajās dienās un nestrādāt. proti, ar to palielinās autobraucēju skaits un ielas pilnākas un pilnākas...
bet lai vai kā - jautrākai pastāvēšanai šodienas dziesma!

otrdiena, 2011. gada 15. februāris

thoughts

Your head's
a busy place
A port for
thoughts coming back
like ships flown
overseas
While swarms of birds
passing by
If i could
catch a thought sometime
I'd put it
in a safe place
To the elements
I've got
And next time i would check
it would be gone
/te pati dziesma by APPARAT/  

Tā. Es atkal apņemos. Nesolu uzreiz atkal tik ražīgus rakstus kā agrāk, taču solu. Jo tomēr gribas lietas, domas, prātulas un tamlīdzīgos salikt atkal pa plauktiem. Varbūt šoreiz ''sīpolu diagrammā''?