svētdiena, 2011. gada 4. decembris
Joker
Nu jau nedēļu mūsmājās ir jauns iemītnieks - JOKER. Džokeris nāk no dzīvnieku atversmees, pie kuras durvīm viņš ar savu brālīti tika atstāts negaisa laikā. Viņam ir 2 mēneši un viņš sver 3 kg, kas ir pietiekoši lai darītu palaidnības un lai liktu mums smieties. Vakar bijām pirmajā pastaigā gar okeānu, kas viņam tīri labi patika, līdz viņa pēcpuse samirka lielā viļņa dēļ. Pēc pastaigas mazais bija pārguris, bet laimīgi apmierināts.
Ir tik interesanti vērot, kā tāda maza dvēselīte satuvina ģimenes locekļus un liek smieties, pat ja prāts uz to nenesas. Viņos ir spēks un burvība.
Turpināt un sākt no jauna
Gribu atkal rakstīt. Rakstīt, lai izliktu domas uz papīra un lai pastāstītu Jums ko jauku es daru. Taču visu dienu birojā nosēžot, es nerodu motivāciju, lai ko kreatīvu no sevis ārā dabūtu. Nu nekas, varbūt jums būs jāsamierinās ar kaut ko pavisam vienkāršu un noteikti jau ne katru dienu, bet es apņemos. Un lai mana apņemšanās darbotos, Jums man ir jāpalīdz, jo es gribu zināt ka Jūs mani lasiet un ka Jums interesē. Sarunāts?
otrdiena, 2011. gada 5. aprīlis
miera parks uz skumjas nots
Nesen atgriezos no skriešanas miera parkā, kas tā arī īstenībā saucas "Parque da Paz". Tas ir liels, plašs, zaļš, raibs - vienvārdsakot tas tagad plaukst un zeļ šo vārdu tiešajā nozīmē. Pēc tur pavadītās stundas manī iezagās lielāka apņēmība nekā citas dienas. Tātad jā- es visu ko apņēmos.
Bet sapratu atkal kārtējo reizi, cik skarbs pasākums ir ilgstoša projām būšana. Tās domas tādas tikai tādēļ, ka tie, kas esot mani draugi, neatbild uz manām sūtītajām vēstulēm. Varbūt jau arī nav ko iespringt, jo tajās jau es tikai informēju, par to kā man te iet. Taču es arī apjautājos par to kā iet tur. Vai tad manas pūles piesēsties un uzrakstīt garu vēstuli draugam nav drauga pūļu vērtas? Es jau zinu, ka tāpat sirdī esmu draugs, taču apziņa, ka tev nevar pāris rindas atrakstīt, tomēr dikti grauž.
Tas tomēr arī ir laika ritums, kas mūs katru ir iedzinis savā ceļā.
Bet sapratu atkal kārtējo reizi, cik skarbs pasākums ir ilgstoša projām būšana. Tās domas tādas tikai tādēļ, ka tie, kas esot mani draugi, neatbild uz manām sūtītajām vēstulēm. Varbūt jau arī nav ko iespringt, jo tajās jau es tikai informēju, par to kā man te iet. Taču es arī apjautājos par to kā iet tur. Vai tad manas pūles piesēsties un uzrakstīt garu vēstuli draugam nav drauga pūļu vērtas? Es jau zinu, ka tāpat sirdī esmu draugs, taču apziņa, ka tev nevar pāris rindas atrakstīt, tomēr dikti grauž.
Tas tomēr arī ir laika ritums, kas mūs katru ir iedzinis savā ceļā.
ceturtdiena, 2011. gada 17. februāris
devils workshop
es te tā šodien domāju, kas ir labāk: salt -25 grādos jeb salīt līdz kauliem padsmit grādos...Man jau liekas ka ziema ir jaukāka nekā slapjdraņķis lai vai cik tā auksta. Tā nu šodien var vērot lauztus zarus, lidojošas miskastes un ievainotus lietussargus ik pēc 5 metriem. Diez kāpēc mīnus cik tur grādos es nebīstos iet laukā, bet te šādos miklos apstākļos i ne vella negribas.
par velniem runājot- centrā mani un Olgu šodien nosauca par velniem, jo mēs vienam čigānzēnam neļāvām darīt visu, kas tam ienāk prātā. tā nu viņš vēlējās kaut nu mēs pazustu un mūsu vietā būtu Serena, kura mūsu centrā reti parādās un tāpēc nav nokaitināta no šādiem čigānēniem un izturas laipni. varbūt tagad varam saukt savu centra telpu par 'devils workshop'?
šovakar skan William Fitzsimmons..
par velniem runājot- centrā mani un Olgu šodien nosauca par velniem, jo mēs vienam čigānzēnam neļāvām darīt visu, kas tam ienāk prātā. tā nu viņš vēlējās kaut nu mēs pazustu un mūsu vietā būtu Serena, kura mūsu centrā reti parādās un tāpēc nav nokaitināta no šādiem čigānēniem un izturas laipni. varbūt tagad varam saukt savu centra telpu par 'devils workshop'?
šovakar skan William Fitzsimmons..
trešdiena, 2011. gada 16. februāris
jums auksti, mums slapji
jā, mums jau kuro dienu šausmīgdrausmīgbargi līst.labi gan, ka uz darbu mums sanāk doties ar tramvaju, jo citādi garas stundas sastrēgumā un garīgais zem nulles garantēts, jo ja te līst, tad uz ielām ir haoss.
bet tā mēs no malas noskatamies, kā visi autobraucēji cieš no laikapstākļu nieizdarībām. un ar to vien jau nepietiek - vēl arī vilcienu un prāmju darbinieki izdomā ka vajadzētu streikot šajās dienās un nestrādāt. proti, ar to palielinās autobraucēju skaits un ielas pilnākas un pilnākas...
bet lai vai kā - jautrākai pastāvēšanai šodienas dziesma!
otrdiena, 2011. gada 15. februāris
thoughts
Your head's
a busy place
A port for
thoughts coming back
like ships flown
overseas
While swarms of birds
passing by
If i could
catch a thought sometime
I'd put it
in a safe place
To the elements
I've got
And next time i would check
it would be gone
/te pati dziesma by APPARAT/
Tā. Es atkal apņemos. Nesolu uzreiz atkal tik ražīgus rakstus kā agrāk, taču solu. Jo tomēr gribas lietas, domas, prātulas un tamlīdzīgos salikt atkal pa plauktiem. Varbūt šoreiz ''sīpolu diagrammā''?
a busy place
A port for
thoughts coming back
like ships flown
overseas
While swarms of birds
passing by
If i could
catch a thought sometime
I'd put it
in a safe place
To the elements
I've got
And next time i would check
it would be gone
/te pati dziesma by APPARAT/
Tā. Es atkal apņemos. Nesolu uzreiz atkal tik ražīgus rakstus kā agrāk, taču solu. Jo tomēr gribas lietas, domas, prātulas un tamlīdzīgos salikt atkal pa plauktiem. Varbūt šoreiz ''sīpolu diagrammā''?
otrdiena, 2010. gada 23. novembris
Kā nu bija, kā ne.
Redz, iekūlusies es esmu. Ilgs laiks kopš pēdējā ieraksta un domas sakrājušās kā slapjas rudens lapas notekcaurulē un ir iestrēgušas. Tad nu es mēģināšu salikt pa plauktiem to, kas ir sakrājies.
1.plaukts: DZĪVOKLIS
Aizvien biežāk priecājos par mūsu dzīvokli un tā izmeklēto iedzīvotāju komplektāciju, jo galu galā un neskatoties dažādām domstarpībām personību (ne kultūru!) starpā, mēs ļoti labi sadzīvojam un pat nebaidamies saukties kā sava veida "ģimenīte". Kopā gatavojam ikdienas ēdienreizēs, kā arī ļoti labprāt ielūdzam draugus ciemos uz pusdienām/vakariņām. Tā pie mums vakariņās ir bijuši mūsu kolēģi no organizācijas, jauniegūtie portugāļu draugi, citi brīvprātīgie un Sisi studiju draugs no Itālijas. Mūsu mentors pēc mana tiramisu baudīšanas smejot teica, ka turpmāk nākošo voluntieru uzņemšanas kritērijs būšot ēst gatavošanas prasme, jo tā tāds labums atlecot.
Arī neņemot vērā dažādas problēmas ar veļasmašīnu, kas pusnaktī jāizsmeļ ar rokām, ar gāzi, kas regulāri izbeidzas nedēļas nogalē un paši nevaram nomainīt balonu, īstu pagraba drēgnumu (jā, mēs pagrabstāvā dzīvojam..) un skaļu bēbi kaimiņos. Tas viss šo visu padara interesantāku un mūsu EVS pieredzi neaizmirstamāku. Atceros pasniedzējas Volkinšteines vārdus: "arī slikta pieredze ir pieredze.."
2.plaukts: DARBS
Jā, turpināšu to tomēr saukt par darbu, jo lai arī mūsu darba laiks ir īsāks, mēs darām to pašu ko dažs labs tur algots darbinieks un pat vēl vairāk. Tas nekas ka tas ko mēs darām ir: spēlējam ar bērniem galda spēles, zīmējam, krāsojam, veidojam, līmējam, lasām un skatamies filmas. Tā nu nesen ar bērniem grebām halloweenķirbi un zīmējām maskas uz sejas, tā tagad citīgi sākam gatavoties Ziemassvētkiem. Aizsākta ir arī centra bloga rakstīšana tikai nepieciešama pastiprināta tekstu ražošana, kas pagaidām portugāļu valodā nav mūsu stiprā puse.. Centrā ir dažādu vecumu un tautību bērni un ļoti labi var novērot attiecības čigānu un melnādaino bērnu starpā. Negribas atzīt, bet stereotipi šeit arī pierādās.
Arī ārpus centra telpām mēs aktīvi darbojamies. Tā mēs bijām uz tuvējo Setubal pilsētu atrādīties partnerorganizācijām un pārspriest turpmāko sadarbību. Pēc draugu apciemošanas centrs mums uzsauca krietnas pusdienas portugāļu restorānā, kur mūsu mentors atzina, ka MĒS 4 esam tieši tāda grupa, kādu viņš ir vēlējies kopš uzsācis EVS darbību savā organizācijā un ka viņš ir ļoti gandarīts par mūsu līdzšinējo sniegumu. Ja slavē, tad jācenšas godam (kaut arī pieļauju ka šādi viņš mudināja visus līdzšinējos voluntierus..). Otra aktivitāte bija palīdzības akcija lielveikalā 'Jumbo', kur mēs visu dienu nostāvējām pie veikala ieejām, dalot pircējiem iepirkumu maisiņus un stāstot ka mūsu sociālajam centram vajag uzpildīt pārtikas banku. Dienas rezultātā tika savākti pārtikas produkti un skolas materiāli vairāk nekā 1000 eiro apmērā. Gandarījums arī kabatā.
3.plaukts: VALODA
Ar valodas apgūšanu veicas itin labi. Nu jau skatos filmas portugāļu un brazīļu portugāļu valodā (skatījos arī pirms tam, bet daudz nesapratu ja nebija subtitri), lasu nopietnu literatūru un avīzes, kā arī runāju. Un prieks, ja saka ka man padodas, jo es cenšos. Galīgi viegli jau nav, ņemot vērā dažādas valodu īpatnības (piem. mums 'zilums', viņiem 'melnums'; mums 'mur-mur', viņiem 'ron-ron'; mums 'saule', viņiem 'saulis'; mums 'mēness', viņiem 'mēnese', etc. Valodas pasniedzēja mums novadīja lamuvārdu lekciju, kas īstenībā ir ļoti noderīga, lai saprastu, kad centrā jaunieši ar tevi joko jeb zobojas jeb lamājas un kad ir īstais brīdis pateikt kaut ko no tāda paša līmeņa, lai saprastu ka neesi jau nekāds vakarējais un ieviestu sava veida respektu pret sevi.
4.plaukts: KULTŪRA un BRĪVBRĪSNIŅI etc.
Netālu no mūsu apartamentiem ir vietējais kultūras centrs, kurā par nekādām jeb lētām naudiņām apmeklējam kino ('oceano', 'soul kitchen', 'vencer' ), teātri jeb deju pasākumus. Mēs visi 4 vispār esam diezgan kulūrēšanas apzināti, par ko es ļoooti priecājos. Tāpat cenšamies apbraukāt tuvākās pilsētas ~ stundas brauciena rādiusā un tālākās atstājam siltākam laikam. Tā es arī izmeklētā kārtā tiku apmeklēt vienu no Portugāles jūrasspēku bāzēm, taču no šī feinā apmeklējuma man nelaimīgā kārtā palikušas tikai 4 bildes.
Laikam mani ir arī vecums piemeklējis (savi 25 jau sasniegti), bet līdz šim tikai vienu reizi esam līdz ballītei klubiņā tikuši. Pārsvarā parakstamies uz bāra jeb kafejnīcu apmeklējumu pirms miedziņa nedēļas nogalē. Laikam jau arī tāpēc ka iet uz klubiem te nebūt nav tik lēti kā Vecrīgā..
Pagājušajā sestdienā Latvijas vēstniecība Portugālē ielūdza savējos uz Neatkarības gadadienas svinībām uz kurām ieradās arī pats Valsts Prezidents ar kundzi, Pabrika un Riekstiņa kungi u.c. Jāatzīst ka pārdesmit ar Pabriku kungu pavadītās minūtes bija visai jaukas un viņš bija ieinteresēts mūsu darbībā šeit un pārsteigts par Andrē latviešu valodas zināšanām, pēc tik īsas uzturēšanās Latvijā. Prieks bija par latviešu groziņ-maltīti ar pīrāgiem, rosolu, rupjmaizi un pildītām olām un par savējo latviešu satikšanu, kā arī nelielu Latvijas prezentāciju, jo uz viesībām biju ieradusies ar savu 'ģimenīti'.
5.plaukts: LAIKAPSTĀKĻI
Pašlaik arī mums te līst un ir drēgns, taču ik pa laikam vēl saulīte līdz ~16 grādiem uzsilda. Labi labi, lai tik nelīst kā todien, kad i ne no mājas iziet un kad bez maz pa logu ūdens kāpj no trotuāra iekšā un kad viss pilsētā apstājas. Transports nekursē vai ĻOTI kavējas un cilvēki vienkārši neiet uz darbu jo līst.
Turklāt man tomēr jāpasūdzas un jāatzīst, ka man ir auksti (drēgni), jo gaiss ir mitrs un iet caur kauliem, uz tiem arī nosēžasun dzen zosādu. Darba telpas nav apsildāmas un iekšā bieži vien ir aukstāks nekā ārā. Vēl kāds apskauž? Tad es labāk - 25 grādus Latvijā, bet mājās siltumu un mīlīgumu. Cik ziemām vēl jāpaiet lai saprastu, ka vajadzīga centrālapkure?
Pateicoties šiem laikapstākļiem, es pirmo gadu savu dzimšanas dienu pavadīju bez sniega jeb slapjdraņķa, bet ar jauki rudenīgu vēju un dzeltenām lapām.
6.plaukts: ĒŠANA
Mamm, neuztraucies, es ēdu labi. Visvairāk jau kastaņus. Tiem tagad sezona. Nesen bija kastaņdiena, kad viņi kastaņus ēd tikpat daudz, cik mēs šašļiku jāņos.
Centrā arī labi baro, tas nekas ka zivs vairs neiet pie sirds. Neesmu radusi to ēst katru otro dienu. Es tieku arī ielūgta pie Andrē uz vakariņām, kur viņa mamma par vēderlabsajūtu labi gādā. Arī Nelsons reiz ielūdza vakariņās. Traki ar oficiālajām jeb dzimšanas dienu vakariņām- pēc tām ir vēlme ripot un velties, jo nebūt nav viegli atteikties no visiem labumiem. Tiešām "LABUMIEM".
7.plaukts: TRENIŅI
Lai labumi neatstātu sliktu iespaidu uz formām, cenšos tomēr izkustēties. Šad tad ejam ar Andrē skriet, bet to gan drīz laikapstākļu dēļ laikam nomainīs peldēšana un turpinu ar capoeiras nodarbībām, kas ar katru reizi paliek interesantākas un grūtākas un atstāj tulznas uz kāju īkšķiem. Katram, kas nodarbojas ar Capoeiru ir savs pseidonīms, kas iegūts laika gaitā. Tā mans treneris ir "Koala", otrs treneris ir "Aita". Maks dabūja pseidonīmu "Dinozaurs", Sisi - "Princese", un es, es esmu vienkārši "vārpa", dēļ salmdzelteniem matiem..
1.plaukts: DZĪVOKLIS
Aizvien biežāk priecājos par mūsu dzīvokli un tā izmeklēto iedzīvotāju komplektāciju, jo galu galā un neskatoties dažādām domstarpībām personību (ne kultūru!) starpā, mēs ļoti labi sadzīvojam un pat nebaidamies saukties kā sava veida "ģimenīte". Kopā gatavojam ikdienas ēdienreizēs, kā arī ļoti labprāt ielūdzam draugus ciemos uz pusdienām/vakariņām. Tā pie mums vakariņās ir bijuši mūsu kolēģi no organizācijas, jauniegūtie portugāļu draugi, citi brīvprātīgie un Sisi studiju draugs no Itālijas. Mūsu mentors pēc mana tiramisu baudīšanas smejot teica, ka turpmāk nākošo voluntieru uzņemšanas kritērijs būšot ēst gatavošanas prasme, jo tā tāds labums atlecot.
Arī neņemot vērā dažādas problēmas ar veļasmašīnu, kas pusnaktī jāizsmeļ ar rokām, ar gāzi, kas regulāri izbeidzas nedēļas nogalē un paši nevaram nomainīt balonu, īstu pagraba drēgnumu (jā, mēs pagrabstāvā dzīvojam..) un skaļu bēbi kaimiņos. Tas viss šo visu padara interesantāku un mūsu EVS pieredzi neaizmirstamāku. Atceros pasniedzējas Volkinšteines vārdus: "arī slikta pieredze ir pieredze.."
2.plaukts: DARBS
Jā, turpināšu to tomēr saukt par darbu, jo lai arī mūsu darba laiks ir īsāks, mēs darām to pašu ko dažs labs tur algots darbinieks un pat vēl vairāk. Tas nekas ka tas ko mēs darām ir: spēlējam ar bērniem galda spēles, zīmējam, krāsojam, veidojam, līmējam, lasām un skatamies filmas. Tā nu nesen ar bērniem grebām halloweenķirbi un zīmējām maskas uz sejas, tā tagad citīgi sākam gatavoties Ziemassvētkiem. Aizsākta ir arī centra bloga rakstīšana tikai nepieciešama pastiprināta tekstu ražošana, kas pagaidām portugāļu valodā nav mūsu stiprā puse.. Centrā ir dažādu vecumu un tautību bērni un ļoti labi var novērot attiecības čigānu un melnādaino bērnu starpā. Negribas atzīt, bet stereotipi šeit arī pierādās.
Arī ārpus centra telpām mēs aktīvi darbojamies. Tā mēs bijām uz tuvējo Setubal pilsētu atrādīties partnerorganizācijām un pārspriest turpmāko sadarbību. Pēc draugu apciemošanas centrs mums uzsauca krietnas pusdienas portugāļu restorānā, kur mūsu mentors atzina, ka MĒS 4 esam tieši tāda grupa, kādu viņš ir vēlējies kopš uzsācis EVS darbību savā organizācijā un ka viņš ir ļoti gandarīts par mūsu līdzšinējo sniegumu. Ja slavē, tad jācenšas godam (kaut arī pieļauju ka šādi viņš mudināja visus līdzšinējos voluntierus..). Otra aktivitāte bija palīdzības akcija lielveikalā 'Jumbo', kur mēs visu dienu nostāvējām pie veikala ieejām, dalot pircējiem iepirkumu maisiņus un stāstot ka mūsu sociālajam centram vajag uzpildīt pārtikas banku. Dienas rezultātā tika savākti pārtikas produkti un skolas materiāli vairāk nekā 1000 eiro apmērā. Gandarījums arī kabatā.
3.plaukts: VALODA
Ar valodas apgūšanu veicas itin labi. Nu jau skatos filmas portugāļu un brazīļu portugāļu valodā (skatījos arī pirms tam, bet daudz nesapratu ja nebija subtitri), lasu nopietnu literatūru un avīzes, kā arī runāju. Un prieks, ja saka ka man padodas, jo es cenšos. Galīgi viegli jau nav, ņemot vērā dažādas valodu īpatnības (piem. mums 'zilums', viņiem 'melnums'; mums 'mur-mur', viņiem 'ron-ron'; mums 'saule', viņiem 'saulis'; mums 'mēness', viņiem 'mēnese', etc. Valodas pasniedzēja mums novadīja lamuvārdu lekciju, kas īstenībā ir ļoti noderīga, lai saprastu, kad centrā jaunieši ar tevi joko jeb zobojas jeb lamājas un kad ir īstais brīdis pateikt kaut ko no tāda paša līmeņa, lai saprastu ka neesi jau nekāds vakarējais un ieviestu sava veida respektu pret sevi.
4.plaukts: KULTŪRA un BRĪVBRĪSNIŅI etc.
Netālu no mūsu apartamentiem ir vietējais kultūras centrs, kurā par nekādām jeb lētām naudiņām apmeklējam kino ('oceano', 'soul kitchen', 'vencer' ), teātri jeb deju pasākumus. Mēs visi 4 vispār esam diezgan kulūrēšanas apzināti, par ko es ļoooti priecājos. Tāpat cenšamies apbraukāt tuvākās pilsētas ~ stundas brauciena rādiusā un tālākās atstājam siltākam laikam. Tā es arī izmeklētā kārtā tiku apmeklēt vienu no Portugāles jūrasspēku bāzēm, taču no šī feinā apmeklējuma man nelaimīgā kārtā palikušas tikai 4 bildes.
Laikam mani ir arī vecums piemeklējis (savi 25 jau sasniegti), bet līdz šim tikai vienu reizi esam līdz ballītei klubiņā tikuši. Pārsvarā parakstamies uz bāra jeb kafejnīcu apmeklējumu pirms miedziņa nedēļas nogalē. Laikam jau arī tāpēc ka iet uz klubiem te nebūt nav tik lēti kā Vecrīgā..
Pagājušajā sestdienā Latvijas vēstniecība Portugālē ielūdza savējos uz Neatkarības gadadienas svinībām uz kurām ieradās arī pats Valsts Prezidents ar kundzi, Pabrika un Riekstiņa kungi u.c. Jāatzīst ka pārdesmit ar Pabriku kungu pavadītās minūtes bija visai jaukas un viņš bija ieinteresēts mūsu darbībā šeit un pārsteigts par Andrē latviešu valodas zināšanām, pēc tik īsas uzturēšanās Latvijā. Prieks bija par latviešu groziņ-maltīti ar pīrāgiem, rosolu, rupjmaizi un pildītām olām un par savējo latviešu satikšanu, kā arī nelielu Latvijas prezentāciju, jo uz viesībām biju ieradusies ar savu 'ģimenīti'.
5.plaukts: LAIKAPSTĀKĻI
Pašlaik arī mums te līst un ir drēgns, taču ik pa laikam vēl saulīte līdz ~16 grādiem uzsilda. Labi labi, lai tik nelīst kā todien, kad i ne no mājas iziet un kad bez maz pa logu ūdens kāpj no trotuāra iekšā un kad viss pilsētā apstājas. Transports nekursē vai ĻOTI kavējas un cilvēki vienkārši neiet uz darbu jo līst.
Turklāt man tomēr jāpasūdzas un jāatzīst, ka man ir auksti (drēgni), jo gaiss ir mitrs un iet caur kauliem, uz tiem arī nosēžasun dzen zosādu. Darba telpas nav apsildāmas un iekšā bieži vien ir aukstāks nekā ārā. Vēl kāds apskauž? Tad es labāk - 25 grādus Latvijā, bet mājās siltumu un mīlīgumu. Cik ziemām vēl jāpaiet lai saprastu, ka vajadzīga centrālapkure?
Pateicoties šiem laikapstākļiem, es pirmo gadu savu dzimšanas dienu pavadīju bez sniega jeb slapjdraņķa, bet ar jauki rudenīgu vēju un dzeltenām lapām.
6.plaukts: ĒŠANA
Mamm, neuztraucies, es ēdu labi. Visvairāk jau kastaņus. Tiem tagad sezona. Nesen bija kastaņdiena, kad viņi kastaņus ēd tikpat daudz, cik mēs šašļiku jāņos.
Centrā arī labi baro, tas nekas ka zivs vairs neiet pie sirds. Neesmu radusi to ēst katru otro dienu. Es tieku arī ielūgta pie Andrē uz vakariņām, kur viņa mamma par vēderlabsajūtu labi gādā. Arī Nelsons reiz ielūdza vakariņās. Traki ar oficiālajām jeb dzimšanas dienu vakariņām- pēc tām ir vēlme ripot un velties, jo nebūt nav viegli atteikties no visiem labumiem. Tiešām "LABUMIEM".
7.plaukts: TRENIŅI
Lai labumi neatstātu sliktu iespaidu uz formām, cenšos tomēr izkustēties. Šad tad ejam ar Andrē skriet, bet to gan drīz laikapstākļu dēļ laikam nomainīs peldēšana un turpinu ar capoeiras nodarbībām, kas ar katru reizi paliek interesantākas un grūtākas un atstāj tulznas uz kāju īkšķiem. Katram, kas nodarbojas ar Capoeiru ir savs pseidonīms, kas iegūts laika gaitā. Tā mans treneris ir "Koala", otrs treneris ir "Aita". Maks dabūja pseidonīmu "Dinozaurs", Sisi - "Princese", un es, es esmu vienkārši "vārpa", dēļ salmdzelteniem matiem..
Uz drīzu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)