Un pie tā visa vainīgs ir lietainas laiks, kas mani pēdējā laikā vienmēr sabēdina. Un vēl apnikums ar pašreizējo darbu, taču pēc 3 darba dienām tas beigsies. Un vēl domu šaustīšanās pa galvu par to kā nu būs, kas nu būs, kur un ko. Kaut arī zinu ka būs labi un skaisti, tāds Nemieriņš iekšā ir iemitinājies.. Satraukts, mazs, nezinīgs Nemieriņš.
Bet Mieriņš pie manis atnāca, kad izlasīju pāris iedvesmojošas draudzenes vēstules no Anglijas ar viņas STĀSTU pēc tam kad biju 3 stundas lēnā solī staigājusi pa Valmieras salīdzinoši garlaicīgajiem veikaliem meklējot suvenīrus un jaukumus ko aizvest līdzi uz Portugāli.
Un es jau sen gribēju ar Mieriņu kopā pagulēt šūpuķltīklā un palasīt grāmtatu, bet tā īsti sirsnīgi nav sanācis.
Un nu es pamazām sāku gatavoties dzīves svinēšanas ballīte (nevis manai aizbraukšanas ballītei). Ja tu neesi uzaicināts- tad tagad es uzaicinu!
