bāze ieņemta

tā nu sanāca ka nesanāca ierakstīties ne sestdien, ne svētdien, bet es esmu svēti apņēmusies nedēļā vismaz 2-3 ierakstus veikt, lai turētu visus informētus.
nedēļas nogali pavadīju ar Oliveiru ģimeni. no paša rīta devāmies uz čigānu tirgu. tas gan nenozīmē ka tikai čigāni tur tirgojas, bet pa lielam jā. pārdošanas stratēģija - kurš pārdevējs skalāk bļaus, no tā vairāk pirks. es gan teiktu otrādi.. bet lai vai kā- man tur patika, jo tur dažnedažādas lietas par dkti lētām naudiņām pārdodas. tā es, piemēram, nopirku 9 dažādu smuku zeķu pārus par 5 Eiro, 4 zobu bistes pa 1 Eiro, mega Byphase dušas želeju pa 1,75 Eiro etc. apģērba gabali, jostas, somas, kurpes pārsvarā 1-5 Eiro. Kvalitāte gan nav noteicošais faktors, taču EVS gadījumā perfekta vieta kur šo to dabūt pa lēto. Tikai žēl ka čeku nedod pretim.. tur nu es tiešām vēl atgriezīšos.
sestdiena vispār bija ciemiņu diena. visādi citādi super jauki, ja nebūtu tā drausmīgā izēšanās. portugāļi ir traki uz ēšanu un saldumu ēšanu un vispār viesmīlību attiecībā uz ēšanu. man jāizdomā sava ēšanas stratēģija lai es te neapveltos, jo manām mēles kārpiņām un acīm vēl vairāk viss šķiet gards. par saldumiem runājot - par kūkām un smalkmaizītēm viņi ir gatavi atstāt lielu naudu! tā piemēram tīri viegli redzēju Andrē mammu ciemiņu labad šķiroties no 40 Eiro.
vispār esmu priecīga, jo mani centieni pašmācības ceļā mācīties portugāļu valodu jau atmaksājas- lielu daļu es tiešām saprotu un atbildēt māku īsiem lauzītiem teikumiem. prieks dzirdēt uzslavas no visiem.
svētdien manam tētim palika '25' gadi un mēs ar Andrē portugāļu valodā nodziedājām ierakstījām un nosūtījām" happy birthday" dziesmu. viņš priecīgs un taujāja kad būs albums :)

bet vispār svētdien devāmies uz pludmali.         diezgan vējains, taču patīkams laiciņš. ielīdu arī okeānā un man likās tīri silts ūdens, ko protams portugāļi apstrīdēja. portugāļi pludmalē daudz nespēlē volejbolu - pārsvarā redz tikai futbolu un pludmales tenisu ( koka raketes un kaučuka bumbiņa laikam). todien man ar 2 stundām pludmalē manai aristokrātiskai ādai pilnībā pietika.



vakariņās šodien ēdām gliemežus 'ameijoas'. man drausmīgi garšoja. un ir tik superigi ka es esmu gandrīz visēdājs jo es te tādus labumus dabūju noprovēt. Man kā 'feinšmekeram' te ir maza paradīze.

interesanti, ka šeit ir pilnīgi normāli doties iepirkties vakarā pēc 10, pēc vakariņām. veikali lielajos iepirkšanās centros strādā līdz 1 naktī laikam.
vakar es vispār tiku pie dažām jaukām drēbītēm , pavisam jaunām, ko man tā vienkārši atdāvināja sieviete kura esot šopaholiķe un sapirktās drēbes nemaz nespējot nonēsāt. man jau tik prieks.
šodien Andrē māsa man sagādāja telefonu ar portugāļu numuru. to varēs no mans dabūt un uz to man jaukas sms rakstīt..
bet pats galvenais - šodien es smuki iekārtojos dzīvoklītī un ar Andrē un manu iniciatīvu smuki iztīrījām lielāko daļu dzīvokļa. un man īstenībā tiešām patīk arī biedri man patīk. nu es esmu arī tikusi pie istabas biedrenes Serēnes no Itālijas - šķiet jauka. angļu valoda gan nav tekoša, bet daudz labāk nekā Olgai. Ar Maxi vispār nav problēmu runāšanas ziņā, bet viņš tāds savdabīgākais kompānijā liekas.  bildes no dzīvokļa būs citu dienu. Tagad piedāvāju normāla piemājas dārzniņa skatus. šajā gadījumā no Oliveiru dārza.

1. diena

viss sākās šorīt ap 4. mazs nemiers, tik dažas gulētas stundas, lietains rīts un atvadas no manām dāmām lidostā. pirms došanās uz lidostu turp jau aizsūtījām 'bagāžas eņģeli', lai tas gādā, ka manas mantiņas sveikas un veselas nonāk galā un ka man no rokas bagāžas neko neliek vilkt ārā. ar to viss par laimi kārtībā. arī abi lidojumi veiksmīgi neskaitot bērnu raudas, kaķa ņaudēšanu un divus neaprakstāmi kaitinošus vāciešus  man blakus.
izkāpjot Lisabonā vispirms bija jāatbrīvojas no jakas, džempera un šalles, kur biju ietinusies kopš Latvijas. ja varētu turpat uz vietas vilktu nost džinsas, jo te mani sagaidīja + 31 grāds.. 
mani, kā sarunāts, sagaidīja draugs Andrē ar mammu, ar kuriem devāmies taisnā ceļā uz mums brīvprātīgajiem paredzētu dzīvokli.
pēc mentora teiktā, sapratu ka es ierodos pirmā, taču nē. Mani sagaidīja mentors Žosē, brīvprātīgā no Čehijas - Olga 18.g. kas knapi runā angliski kur nu vēl portugāliski, un Maksimiliāns no Austrijas,27. gadi, runā angliski, vāciski, jau ļoti labi portugāļu valodā un arī spāņu biki. Katrā ziņā likās jauki.
tagad biki pie negatīvā : dzīvoklītis atrodas pagrabstāvā. tam ir 3 guļamistabas un 1 viesistaba, 2 wc ar dušām - viena meitenēm un otra puisim. viss jau būtu labi ja dzīvoklī drausmīgi nesmirdētu pēc stipri sapuvuša siera, nebūtu to dažu tarakānu par kuriem Max stāstīja, un ja man un Serēnei, meitenei no Itālijas kas brauc tikai 1dien, nebūtu jādala viena istaba. nu pa lielam jau es pret istabas dalīšanu neiebilstu, ja vien meitene būs jauka..
Žosē gan sola ka mēs varēšot pārvākties uz citu dzīvokli - decembrī, janvārī, jeb februārī. Tas jau izklausās pēc NEKAD zinot portugāļus.. redzēsim kas ko kā, bet 1dien paredzēta lielā tīrīšana, kad atbrīvosimies no smakas etc. un tad jau būs cits skats uz dzīvokli. Labi, ka man ir Oliveiru ģimene, pie kā griezties jebkurā gadījumā un jautājumā un ka man būs atbalsts.
tā nu es nedaudz iekārtoju savu istabu, ieņēmu lielāko gultu, izkrāmēju savas mantas un devos pavadīt nedēļas nogali ar draugu un ģimeni.
gardas vakariņas un saldajā svaigas vīģes un persiki no pašu dārza..welcome to the paradise!
nu es dodos tikties ar drauga draugiem uz ierasto vakara kafijiņu..

pirmsaizbraukšanas depresija vieglā formā

Jā. Tāda man bija. Varbūt vēl druciņ ir.
Un pie tā visa vainīgs ir lietainas laiks, kas mani pēdējā laikā vienmēr sabēdina. Un vēl apnikums ar pašreizējo darbu, taču pēc 3 darba dienām tas beigsies. Un vēl domu šaustīšanās pa galvu par to kā nu būs, kas nu būs, kur un ko. Kaut arī zinu ka būs labi un skaisti, tāds Nemieriņš iekšā ir iemitinājies.. Satraukts, mazs, nezinīgs Nemieriņš.
Bet Mieriņš pie manis atnāca, kad izlasīju pāris iedvesmojošas draudzenes vēstules no Anglijas ar viņas STĀSTU pēc tam kad biju 3 stundas lēnā solī staigājusi pa Valmieras salīdzinoši garlaicīgajiem veikaliem meklējot suvenīrus un jaukumus ko aizvest līdzi uz Portugāli.
Un es jau sen gribēju ar Mieriņu kopā pagulēt šūpuķltīklā un palasīt grāmtatu, bet tā īsti sirsnīgi nav sanācis.
Un nu es pamazām sāku gatavoties dzīves svinēšanas ballīte (nevis manai aizbraukšanas ballītei). Ja tu neesi uzaicināts- tad tagad es uzaicinu!

sajūsmas

Kārtējais burvīgais vasarīgais vakars pavadīts kopā ar draugiem un jaukiem cilvēkiem. Ir tik ļoti liels prieks, ka mēs kursa biedri tik jauki turamies kopā. Un liels prieks par tām meitenēm, kas apprecējušās un uzsākušas ģimenes dzīvi. Vēl jo lielāks prieks ir par vīriem un bērniem, kas ar sajūsmu tiek uzņemti mūsu kursa pulciņā. Ir tik jauki, ka ir TIK skumji. Tikko apprecējusies Ilze ar Gunāru dodas uz Norvēģiju un es, tikko noķērusi līgavas pušķi, dodos uz Portugāli. Un ka nākamā tikšanās reize sarunāta pēc gada..
Šodien es apjautu, cik patiešām maz laika palicis līdz manai prombraukšanai un cik pozitīvi satraukta es īstenībā par to jūtos.
Ķeros nu atkal pie mirkļus tveršanas vēl tepat Latvijā, Mājās, ar saviem Mīļajiem. Jūs arī. Brauciet ciemos uz Breguļiem.

..turpinājums

J: Heisā, esmu atpakaļ
I: Nu tad beidzot, cik tad var gaidīt, tā jau var saule norietēt un visi zaķi būs kur nu kurais samukuši
J: Kur tad šie slēpjas? (kontroljautājums, jo es tak pats viņus slēpju )
I: Nu kā, kur nu katrs tajā laikā būdams, cits pie Pētergaiļa astē paslēpjas, cits spoguļodamies Abulā līdzi viļņiem aizskrien, kāds atkal mirdzošajās Ievas actiņās noslēpjas
J: Jā , jā , man jau liekas, ka Ievas actiņās ir saslēpies vesels miljons ar šiem trakuļiem.Tik daudz, lai no rīta ceļoties viņa var atkal šos dalīt visiem īgnajiem un saskābušajiem ļaudīm.
I: Bet es jau dodu ne tikai skumjajiem, es dodu visiem, visiem, arī priecīgajiem un jautrajiem.
J: Uhūuuuu, tad jau man ar kāds pārītis spīd
I: Bet, Jāni, vai tad Tu neatceries, ka mūsējie jau ir kādu laiku atpakaļ sapinušies ?
J: Jā, bet gribas šos vēl un vēl, es apsolos , ka daļiņu es atdošu atpakaļ. Atdošu tādā pat veidā, kā Tu man , caur to traki labo un pozitīvo attieksmi, kāda ir Tev pret mani . Pat izdomāšu vēl ko labāku.
I: Kādā ?
J: Ak Tu nepacietīga, labs nāk ar gaidīšanu, mazliet vēl jāpaciešas.
I: Nu labi, bet ar vienu noteikumu !
J: Kādu ?
I: Tev būs mani kādu dienu jāsatiekas !
J: ihāaa, tad nu uz tiem vizbuļiem neuzspēju, tad jāgaida kāds cits zīmīgs notikums !
I: Bet, Jāni, vai tad tas vien, ka divi saules zaķi, kas viens otru nav redzējuši satiekas un sapinas ar šādām saitēm vien nav liels notikums ?
J: Ir !
I: Nu re! tad nu es atkal skrienu, bet Tu padomā, labi ?
J: Jap padomāšu, tā labi padomāšu. jaukvakars Tev !
I: Tev jauktrakforšvakars
J:

stāsts par sauleszaķiem jeb " es krāju smaidus"

J: Heijā , Dūdiņ !
Klau, es šorīt nākot uz darbu tā skatījos debesīs un prātoju, šādu pavasara labo laiku neatceros dikti sen. Debesīs nav neviena mākoņa diezgan ilgi jau un saulīte šādi nav rotājusies ar labi sen. Tad es padomāju un sapratu, Ieviņ, vai tik Tu neesi tur "vainīga" ?
Zinu, ka ziemā māku sarunāt sniegu, ja vajag, bet sauli nav nnācies Tev gan tas izskatās pa spēkam
I: heijjj! nu gan tu man liki tāaa smaidīt jau no paša agra rīta!!
bet ja tā nopietni, tad jāatklāj, ka esmu tāds kā pa pusei mutants... katru reizi kā es pasmaidu, tad tā enerģija kas rodas smaidīšanas rezultātā pārvēršas saules enerģijā. no viena smaida rodas 50 Kw enerģjas, ko var pielīdzināt 15 saules zaķīšiem..
zini, tad jau mums jaapvienojas labdarības organizācijā, lai vajadzības gadījumā varam cilvēkiem sagādāt attieīgi sauli vai sniegu!
J: saules zaķīšiem ?
nu malacis, jā, domāju, ka mēs varētu apvienoties ne tikai saulessniega došanā cilvēcei
I: nu ja ka saules zaķīšiem! a ko tu domāji no kurienes tie rodas? tikai un vienīgi no Saules pašas un no 2kājainiem saules enerģijas ģeneratoriem.. un lai saules zaķīši būtu tik kustīgi cik viņi ir, tad viņiem nepieciešams daudz enerģijas. cik reizes dienā tev izdodas pamanīt kādu saules zaķi? tie kurus pamani, tie tajā brīdī atpūšas. pārējie pa to laiku gandrīz neredzami skraida tev apkārt un kutina, silda un galvenais - liek smaidīt!!! tā kā nevērtē saules zaķīšus par zemu!
es tevi vēl varētu iecelt par Operatīvās Smaidu vienības aģentu! man liekas tev patiktu & piestāvētu šis brīvprātīgais darbs
J: he
un kādi būtu mani tiešie un netiešie darba pienākumi ?
I: tiešie būtu piemēram rūpes par saules enerģijas ražošanu, t.i. tev ir jāliek cilvēkiem smaidit, jo rezultātā rodas saules enerģija (bet tā kā tu nezini, kuri ir tie retie cilvēki, kuri ražo enerģiju, tad tev jāpiestrādā pie visiem)..tad tev vēl ir jārūpējas par saules zaķīšiem, ja redzi kādu kkur nekustīgu, paņem viņu un nogādā vietā, kur ir daudz smieklu- tas uzlādēsies!
netiešos pienākumus gan tev varēšu atklāt tad kad būs noslēgts līgums par to ka piekrīti būt aģents, jo ir slepena informācija kuru drīkst zināt tikai aģents.
J: hmmm... nu labi, par to smaidīšanu es domāju, ka man ir skaidrs, un tas man problēmas nesagādātu (es ceru). saules zaķi no manis bēg pa gabalu, baidīdamies, ka es viņus nesakustinu par traku būs pārbaudes laiks vai tiks uzreiz novērtēts, vai esmu derīgs šim tik atbildīgajam darbam ?
I: nu nu, neba jau tu milzu lempis- ja jau ar brāļa bebi māki apieties, tad ar saules zaķīšiem ar nevajadzētu būt problēmām.. ar viņiem tāpat kā maziem bērniem vajag parunāt, pielabināties, iedraudzēties. jo viņi ir bailīgi, tāpēc ka mazi un neaizsargāti. to tev sīkāk varētu apmācībā izstāstīt kas ko kā!
njā, varētu teikt ka tev būs pārbaudes laiks. tu sākumā būsi aģents, tev tiks uzticēti vieglāki uzdevumi. bet parādot lielu iniciatīvu un enerģiju tu jau drīz vari tikt iecelts par superaģentu. tev tad arī būs brīva pieeja saules enerģijas ģeneratoriem, t.i. tu zināsi kuri tie ir.. un visādi citādi labumi, bet arī atbildība lielāka!
katrā gadījumā pārrunas noteikti vajadzētu veikt par to vai tu deri amatam..
J: nu un vai komisija barga ?
I: grūti spriest pašai par sevi - es esmu komisijas priekšsēdētāja, viss arī vairāk vai mazāk no manis atkarīgs
J: Johaidī, tad jau es te muļķības nedriikstu runaat
I: labi ka nevienu baigo muļķību neesi sarunājis
bet īstenībā jau muļķību varētu pieskaitīt pie + īpašībām kas vajadzīgas smaidu aģentam, jo muļķība liek cilvēkiem smaidīt. (protams, jāņem vērā fakts ka pastāv dažādu veidu muļķības.. )
J: un tad sanāk tā, ka Tu būsi visa komisija
I: tev par maz? domā būs tik viegli?
J: nē, man neko vairāk i neprasās
par to vieglumu nezinu, bet domaaju, ka ir verts pacensties
I: jā jā, jāizmanto izdevība būt par aģentu kamēr jauns un kamēr ir vēlme darīt pasaulei labu. kad jau paliks vecāks, tad tev tādu lietu nemaz i nepiedāvās!
un es domāju tev nemaz tik grūti nebūtu izturēt pārrunas un kļūt par aģentu, jo tev jau savi plusiņi savākti
man nu drīz jāpošas uz vecrīgas pusi..uz biblio jāaiziet.
tu ar tur kkur neesi? ja mani kkur saules zaķīšu pieplūdumu tad zini ka es tuvumā
J: Nu Vecriigaa nee, man darbs ir Terbatas un Ģertruudes stuuris
Nu Tavi saules zaķi varētu būt , ka arī pat līdz manīm atskrien
I: heh, tgd zināšu uz kurieni sūtīt savus zaķus izlūkos
J: tik lai šei uzmanīgi gar maniem zaķiem
mani ir dikti traki
I: uz ko tavi traki? uz smiešanos vai tādi agresīvie?
manējie ar ir visādas gudras un sportiskas skolas izgājuši
J: Nu maneejie traki uz citiem zakjiishiem
I:
nerātnie zaķīši! uz spēlītēm velk!
nu jāskatās ka man šodien tur garām ejot joki nesanāk
J: nu jaa, maneejo shito izdzirdot satrakojaas
Kā lai tagd nomierina ?
I:
lai jau patrako
jo man liekas, ka tad kad es iešu uz to galu tu jau sēdēsi skolā, tā ka tie zaķīši šodien noteikti nesatiksies lai pajautrotos!
J: nu nekas, gan paspees
I: baigie zaķulīši.. man te tgd kādi trīsdesmit apkārt smaidīdami skraida.. tas sanāk ka kādi 100 kW enerģijas saražoti
J: Labi Zaķīt, skrienu kko apdarīt
Jauku dienu attaaaa
I: es ar off!
feinu tev ar dienu!

mācīties, mācīties, mācīties...

Esot zinātniski pierādīts, ka cilvēki lēnāk noveco, ja mācās. Tā man šodien teica manas sākumskolas direktore. Un tā nu es šodien sēdēju seminārā par projektu rakstīšanu un tā es arī šodien beidzot iemēģināju online lekcijas. Jā- mācīties- tā ir viena no lietām, kas man pietrūkst jau kopš pērnā gada rudens. Bet es cenšos, lasīt grāmatas, iet uz atvērtajām lekcijām, kursiem un semināriem, rakstīt ar roku, mācīties portugāļu valodu.. Tikai nez kāpēc man cilvēki saka, ka man esot nogurusi balss. Diez kā ar izskatu? Bet vienu es zinu- smaidu es biežāk un par visu un neko.