devils workshop

es te tā šodien domāju, kas ir labāk: salt -25 grādos jeb salīt līdz kauliem padsmit grādos...Man jau liekas ka ziema ir jaukāka nekā slapjdraņķis lai vai cik tā auksta. Tā nu šodien var vērot lauztus zarus, lidojošas miskastes un ievainotus lietussargus ik pēc 5 metriem. Diez kāpēc mīnus cik tur grādos es nebīstos iet laukā, bet te šādos miklos apstākļos i ne vella negribas.
par velniem runājot- centrā mani un Olgu šodien nosauca par velniem, jo mēs vienam čigānzēnam neļāvām darīt visu, kas tam ienāk prātā. tā nu viņš vēlējās kaut nu mēs pazustu un mūsu vietā būtu Serena, kura mūsu centrā reti parādās un tāpēc nav nokaitināta no šādiem čigānēniem un izturas laipni. varbūt tagad varam saukt savu centra telpu par 'devils workshop'?

šovakar skan William Fitzsimmons..

jums auksti, mums slapji

jā, mums jau kuro dienu šausmīgdrausmīgbargi līst.
labi gan, ka uz darbu mums sanāk doties ar tramvaju, jo citādi garas stundas sastrēgumā un garīgais zem nulles garantēts, jo ja te līst, tad uz ielām ir haoss.
bet tā mēs no malas noskatamies, kā visi autobraucēji cieš no laikapstākļu nieizdarībām. un ar to vien jau nepietiek - vēl arī vilcienu un prāmju darbinieki izdomā ka vajadzētu streikot šajās dienās un nestrādāt. proti, ar to palielinās autobraucēju skaits un ielas pilnākas un pilnākas...
bet lai vai kā - jautrākai pastāvēšanai šodienas dziesma!

thoughts

Your head's
a busy place
A port for
thoughts coming back
like ships flown
overseas
While swarms of birds
passing by
If i could
catch a thought sometime
I'd put it
in a safe place
To the elements
I've got
And next time i would check
it would be gone
/te pati dziesma by APPARAT/  

Tā. Es atkal apņemos. Nesolu uzreiz atkal tik ražīgus rakstus kā agrāk, taču solu. Jo tomēr gribas lietas, domas, prātulas un tamlīdzīgos salikt atkal pa plauktiem. Varbūt šoreiz ''sīpolu diagrammā''?

Kā nu bija, kā ne.

Redz, iekūlusies es esmu. Ilgs laiks kopš pēdējā ieraksta un domas sakrājušās kā slapjas rudens lapas notekcaurulē un ir iestrēgušas. Tad nu es mēģināšu salikt pa plauktiem to, kas ir sakrājies.

1.plaukts: DZĪVOKLIS
Aizvien biežāk priecājos par mūsu dzīvokli un tā izmeklēto iedzīvotāju komplektāciju, jo galu galā un neskatoties dažādām domstarpībām personību (ne kultūru!) starpā, mēs ļoti labi sadzīvojam un pat nebaidamies saukties kā sava veida "ģimenīte". Kopā gatavojam ikdienas ēdienreizēs, kā arī ļoti labprāt ielūdzam draugus ciemos uz pusdienām/vakariņām. Tā pie mums vakariņās ir bijuši mūsu kolēģi no organizācijas, jauniegūtie portugāļu draugi, citi brīvprātīgie un Sisi studiju draugs no Itālijas. Mūsu mentors pēc mana tiramisu baudīšanas smejot teica, ka turpmāk nākošo voluntieru uzņemšanas kritērijs būšot ēst gatavošanas prasme, jo tā tāds labums atlecot.
Arī neņemot vērā dažādas problēmas ar veļasmašīnu, kas pusnaktī jāizsmeļ ar rokām, ar gāzi, kas regulāri izbeidzas nedēļas nogalē un paši nevaram nomainīt balonu, īstu pagraba drēgnumu (jā, mēs pagrabstāvā dzīvojam..)  un skaļu bēbi kaimiņos. Tas viss šo visu padara interesantāku un mūsu EVS pieredzi neaizmirstamāku. Atceros pasniedzējas Volkinšteines vārdus:  "arī slikta pieredze ir pieredze.."

2.plaukts:  DARBS
Jā, turpināšu to tomēr saukt par darbu, jo lai arī mūsu darba laiks ir īsāks, mēs darām to pašu ko dažs labs tur algots darbinieks un pat vēl vairāk. Tas nekas ka tas ko mēs darām ir:  spēlējam ar bērniem galda spēles, zīmējam, krāsojam, veidojam, līmējam, lasām un skatamies filmas. Tā nu nesen ar bērniem grebām halloweenķirbi un zīmējām maskas uz sejas, tā tagad citīgi sākam gatavoties Ziemassvētkiem. Aizsākta ir arī centra bloga rakstīšana tikai nepieciešama pastiprināta tekstu ražošana, kas pagaidām portugāļu valodā nav mūsu stiprā puse.. Centrā ir dažādu vecumu un tautību bērni un ļoti labi var novērot attiecības čigānu un melnādaino bērnu starpā. Negribas atzīt, bet stereotipi šeit arī pierādās.
Arī ārpus centra telpām mēs aktīvi darbojamies. Tā mēs bijām uz tuvējo Setubal pilsētu atrādīties partnerorganizācijām un pārspriest turpmāko sadarbību. Pēc draugu apciemošanas centrs mums uzsauca krietnas pusdienas portugāļu restorānā, kur mūsu mentors atzina, ka MĒS 4 esam tieši tāda grupa, kādu viņš ir vēlējies kopš uzsācis EVS darbību savā organizācijā un ka viņš ir ļoti gandarīts par mūsu līdzšinējo sniegumu. Ja slavē, tad jācenšas godam (kaut arī pieļauju ka šādi viņš mudināja visus līdzšinējos voluntierus..). Otra aktivitāte bija palīdzības akcija lielveikalā 'Jumbo', kur mēs visu dienu nostāvējām pie veikala ieejām, dalot pircējiem iepirkumu maisiņus un stāstot ka mūsu sociālajam centram vajag uzpildīt pārtikas banku. Dienas rezultātā tika savākti pārtikas produkti un skolas materiāli vairāk nekā 1000 eiro apmērā. Gandarījums arī kabatā.

3.plaukts: VALODA
Ar valodas apgūšanu veicas itin labi. Nu jau skatos filmas portugāļu un brazīļu portugāļu valodā (skatījos arī pirms tam, bet daudz nesapratu ja nebija subtitri), lasu nopietnu literatūru un avīzes, kā arī runāju. Un prieks, ja saka ka man padodas, jo es cenšos. Galīgi viegli jau nav, ņemot vērā dažādas valodu īpatnības (piem. mums 'zilums', viņiem 'melnums'; mums 'mur-mur', viņiem 'ron-ron'; mums 'saule', viņiem 'saulis'; mums 'mēness', viņiem 'mēnese', etc. Valodas pasniedzēja mums novadīja lamuvārdu lekciju, kas īstenībā ir ļoti noderīga, lai saprastu, kad centrā jaunieši ar tevi joko jeb zobojas jeb lamājas un kad ir īstais brīdis pateikt kaut ko no tāda paša līmeņa, lai saprastu ka neesi jau nekāds vakarējais un ieviestu sava veida respektu pret sevi.

4.plaukts:  KULTŪRA un BRĪVBRĪSNIŅI etc.
Netālu no mūsu apartamentiem ir vietējais kultūras centrs, kurā par nekādām jeb lētām naudiņām apmeklējam kino ('oceano', 'soul kitchen', 'vencer' ), teātri jeb deju pasākumus. Mēs visi 4 vispār esam diezgan kulūrēšanas apzināti, par ko es ļoooti priecājos. Tāpat cenšamies apbraukāt tuvākās pilsētas ~ stundas brauciena rādiusā un tālākās atstājam siltākam laikam. Tā es arī izmeklētā kārtā tiku apmeklēt vienu no Portugāles jūrasspēku bāzēm, taču no šī feinā apmeklējuma man nelaimīgā kārtā palikušas tikai 4 bildes.

Laikam mani ir arī vecums piemeklējis (savi 25 jau sasniegti), bet līdz šim tikai vienu reizi esam līdz ballītei klubiņā tikuši. Pārsvarā parakstamies uz bāra jeb kafejnīcu apmeklējumu pirms miedziņa nedēļas nogalē. Laikam jau arī tāpēc ka iet uz klubiem te nebūt nav tik lēti kā Vecrīgā..
Pagājušajā sestdienā Latvijas vēstniecība Portugālē ielūdza savējos uz Neatkarības gadadienas svinībām uz kurām ieradās arī pats Valsts Prezidents ar kundzi, Pabrika un Riekstiņa kungi u.c. Jāatzīst ka pārdesmit ar Pabriku kungu pavadītās minūtes bija visai jaukas un viņš bija ieinteresēts mūsu darbībā šeit un pārsteigts par Andrē latviešu valodas zināšanām, pēc tik īsas uzturēšanās Latvijā. Prieks bija par latviešu groziņ-maltīti ar pīrāgiem, rosolu, rupjmaizi un pildītām olām un par savējo latviešu satikšanu, kā arī nelielu Latvijas prezentāciju, jo uz viesībām biju ieradusies ar savu 'ģimenīti'.

5.plaukts:  LAIKAPSTĀKĻI
Pašlaik arī mums te līst un ir drēgns, taču ik pa laikam vēl saulīte līdz ~16 grādiem uzsilda.  Labi labi, lai tik nelīst kā todien, kad i ne no mājas iziet un kad bez maz pa logu ūdens kāpj no trotuāra iekšā un kad viss pilsētā apstājas. Transports nekursē vai ĻOTI kavējas un cilvēki vienkārši neiet uz darbu jo līst.
Turklāt man tomēr jāpasūdzas un jāatzīst, ka man ir auksti (drēgni), jo gaiss ir mitrs un iet caur kauliem, uz tiem arī nosēžasun dzen zosādu. Darba telpas nav apsildāmas un iekšā bieži vien ir aukstāks nekā ārā. Vēl kāds apskauž? Tad es labāk - 25 grādus Latvijā, bet mājās siltumu un mīlīgumu. Cik ziemām vēl jāpaiet lai saprastu, ka vajadzīga centrālapkure?
Pateicoties šiem laikapstākļiem, es pirmo gadu savu dzimšanas dienu pavadīju bez sniega jeb slapjdraņķa, bet ar jauki rudenīgu vēju un dzeltenām lapām.

6.plaukts:  ĒŠANA
Mamm, neuztraucies, es ēdu labi. Visvairāk jau kastaņus. Tiem tagad sezona. Nesen bija kastaņdiena, kad viņi kastaņus ēd tikpat daudz, cik mēs šašļiku jāņos.
Centrā arī labi baro, tas nekas ka zivs vairs neiet pie sirds. Neesmu radusi to ēst katru otro dienu. Es tieku arī ielūgta pie Andrē uz vakariņām, kur viņa mamma par vēderlabsajūtu labi gādā. Arī Nelsons reiz ielūdza vakariņās. Traki ar oficiālajām jeb dzimšanas dienu vakariņām- pēc tām ir vēlme ripot un velties, jo nebūt nav viegli atteikties no visiem labumiem. Tiešām "LABUMIEM".

7.plaukts: TRENIŅI
Lai labumi neatstātu sliktu iespaidu uz formām, cenšos tomēr izkustēties. Šad tad ejam ar Andrē skriet, bet to gan drīz laikapstākļu dēļ laikam nomainīs peldēšana un turpinu ar capoeiras nodarbībām, kas ar katru reizi paliek interesantākas un grūtākas un atstāj tulznas uz kāju īkšķiem. Katram, kas nodarbojas  ar Capoeiru ir savs pseidonīms, kas iegūts laika gaitā. Tā mans treneris ir "Koala", otrs treneris ir "Aita". Maks dabūja pseidonīmu "Dinozaurs", Sisi - "Princese", un es, es esmu vienkārši "vārpa", dēļ salmdzelteniem matiem.. 

 

Uz drīzu.

un es saņēmos

uzsākot rakstīt es visupirms nokaunos jūsu priekšā, jo  vairāk kā mēnesi neesmu rakstījusi. atkal nezinu uz ko novelt vainu. bet varbūt nevajag, jo labāk ir jums likt ziņkārē lauzīt domas, par to ko es še daru, un tik pat liels varbūt, ka tas jums liks man uzrakstīt kādu vēstuli. jā, bet viss rāda uz to cik ātri skrien laiks - man šeit jau gandrīz 2 apaļi mēneši pavadīti. tā vien liekas ka par maz paspēts, bet daudz tik daudz vēl jāpaspēj.

šogad še ir pārsteidzoši silts rudens - tā apgalvo paši portugāļi. rīti gan ir vēsi un pēc šalles prasās, taču pa dienvidu bez džempera un saulītē. krāsas gan i ne tuvu nav Latvijas rudenim. pagaidām gan vēl viss pa lielam zaļi dzeltens. protams, pēc īstām rudens izjūtām jādodas uz laukiem jeb uz lielu parku..es devos uz nelielu ciematu netālu no Viseu pilsētas - Thermas do Carvalal, kur beidzot tiku klāt rudenim. 

šeit jāpiemin, ka pa lielam man šis reģions, kurā dzīvoju, šķiet ļoti piemēslots un būtu nepieciešama "Pēdu " revolūcija. sētniekus es nebiju redzējusi 2 mēnešus un te pēķšņi, kā no ziemas miega izlīduši, tie sāk vākt atkritumus un rudenīgos pārpalikumus. skumīgi. es to gan nevaru teikt par visu valsti, bet tomēr..un tas viss par spīti uzstādītajām atkritumu šķirošanas tvertnēm. slinkākie atkritumus vienkārši met laukā pa logu. taču ne visur ir tik traki kā izklausās.

par rudens labumiem runājot nedrīkstu nepieminēt kastaņu sezonas sākšanos. mani brīdināja, ka kastaņus te ēdot daudz jo daudz līdz pašiem Ziemassvētkiem un vēl - ja ir. es atzīstu, ka tie ir mana vājība šeit. gluži tāpat kā mango. nekad neatteikšos.  un Andrē vecmamma mūs lutina ar dārza labumiem - āboliem, hurmu, granātāboliem, marmelo (pēc skata kā bumbieris, no kura vāra marmelādi, bet svaigu neēd) etc. un jā- apelsīnu un mandarīnu sezona tuvojas - vakar pati no koka rāvu un provēju.

tā nu es gribot negribot esmu nonākusi līdz ēšanai. traki ar to padarīšanu, jo man kā gandrīz visēdājam ir grūti atteikties no maltītes, kas ir labi garšīgi pagatavota. tā nu vakariņas šeit mēdz ēst salīdzinoši vēlu - vakarā ap 8/9, par ko mans organisms nākamajā dienā nepriecājas un nav labā omā. turklāt parasti ar 'drusku' nepietiek un man kā ciemiņam gribot negribot vienmēr un visur vairāk tiek. par oficiālām un svētku vakariņām vispār nerunāsim, jo pēc tādām gribas ripot un velties. galds ir kā kāzās - lūzt no aperatīviem, pirmajiem, otrajiem un vēl saldajiem un kūcīgajiem. tieši šādu vakarēšanu dēļ, mēs dzīvokļa lēdijas, domājam kā no kaut kā tāda garda ēdamveidīga atteikties.
paspēju šeit arī šo to latvisku pagatavot - medus kūku, melleņu klimpas, dārzeņu pankūkas un burkānmaizes, un man prieks ka ir cilvēki (Andrē), kas prasa papildporciju un atkārtojumu.

 

kad nu sanāk, tad pasportojam, lai visi apēstie labumi nenosēžas. vislabāk mums tas izdodas ar capoeiru. man nebūt neliekas viegli, taču galvenais ka ir jautri un ka pēc nodarbībām drēbes ir splajas. metam kūleņus, ritentiņus, stāvam uz rokām etc. un nodarbības beigās tā teikt ringā 'cīnamies'. kam interesē sīkāk, te var latviski palasīt ko capoeira ziemā ēd: http://www.espati.lv/index/view/raksts/Fiziska-gariga-un-muzikala-maksla--capoeira/id/999/. un starp citu, piemēram, Rikijs Mārtins nodarbojas ar capoeiru.. http://www.youtube.com/watch?v=-W1MbCJuR5s

bez capoeiras sanāk arī parkā paskriet jeb padauzīt volejbola bumbu, pēc kuras dauzīšanas es nenormāli ļoti ilgojos. 

'darbā' pamazām esam sākušas kreatīvi strādāt. mēs ar Olgu uz nenoteiktu laiku bērniem un jauniešiem gatavosim tematiskās nedēļas, kuru laikā tie varēs zīmēt, līmēt, veidot, lasīt, skatīties filmas un informējoši izklaidēties. pagājušā nedēļa bija " dabas nedēļa", kurai seko, protams, "helovīna nedēļa". prieks, ka Zē, centra galvenais riktētājs,  mūs slavēja un priecājās par to ka bērni priecājās. mēs arī priecājamies. vēl gan uz centru nāk maz jauniešu, jo ārā pieturās silts un saulains laiks un visi vēl blandās apkārt. taču drīz esot gaidāms uzlidojums. 

  dzīvoklī mums iet dikti labi, kamēr vien neplānoti neizbeidzas gāze tieši pirms nedēļas nogales, kamēr tarakāni neizdomā ballīti taisīt, jeb kamēr kaut kas nesaplīst. bet tā mēs draudzīgi ar dažām skaļākām diskusijām un temperamentu dažādībām tiekam galā. un galu galā tas viss liek smiet, smaidīt un smīnēt. 

tā mēs vairāk vai mazāk kopīgi brokastojam, pusdienojam, kafijojam un vakariņojam. kafijošana vispār te ir īpaša. tāpat kā Itālijā. pa maziņam, ašiņam un ik pa laiciņam. bet man ik pa laiciņam prasās pa latviskam - garāku un ilgāku.

 

bet tagad man nāk miegs. rīt agri uz portugāļu valodas nodarbību. no 50 atvēlētajām mācībstundām 16,30 h ir izņemtas. pamazām. pasniedzēja ir ļoti jauka un ir taisni vai prieks mācīties. un ja vēl pēc tam paslavē :)  

un un un - atcerējos ka mums še ir daži krievu veikaliņi, kuros var atrast arī latviešu labumus. tā nu mēs viendien tikām pie 'kārumiem'. un var dabūt gan krējumu, gan kefīru, gan šprotes, gan skābētus kāpostus etc. kad sailgojos, tad iegriežos tur.. 

tā tas īsumā.. 

līdz nākošai reizei!!!

p.s. kas vēl nav atsūtījuši - gaidu adreses!!!

salta, salta!

es vairs nesolos te solīties! jo redz kā man nesanāk te ar regulāru ierakstu veikšanu. Vainu es tomēr noveļu nevis uz savu slinkumu, negribēšanu utml., bet gan uz ikdienas ritmu, kas ir vēl galīgi nestabils un visu laiku kas mainās mūsu paredzētajos plānos. bet tas nekas- tas visu EBD (Eiropas Brīvprātīgais Darbs)  padarīšanu padara interesantāku ka idiena nesākas jau pirmajās nedēļās.
līdz šim mēs ar dzīvokļa biedriem esam paspējuši pabūt pirmajās vakariņās ārpus mājas - bijām uz tuvējo picēriju un notiesājām 2 ģimenes picas. vakaru noslēdzām ar naksnīgu pastaigu pa Almadas (pilsētas kurā dzīvojam) vecpilsētu un koncertu tās galvenajā laukumā par godu Eiropas mobilitātes dienām. koncertā spēlēja portugāļu grupa Expensive soul un mums tīri labi patika. šeit ieskatam:  http://www.youtube.com/watch?v=P_HGSOR_xkI&feature=related

paspējām arī vienvakar aizdoties uz Fonte de telha pludmali, kur mums izvērtās ļoti filozofisks vakars, jo Maxam bija sakrājies un viņam likās ka esot "burnout"sind roms. bet nu dēļ šī vakara  mēs esam viens otram vairāk atvērušies un līdz ar to satuvinājušies. patīkama draudzīgi ģimeniska sajūta.tikai žēl ka Olga mums atsaka daudzreiz, kad piedāvājam doties ielās. īsto iemeslu vēl neesam atkoduši, taču saprotam to ka ja viņa turpinās vakarus pavadīt savā istabā aiz aivērtām durvīm, viņa daudz ko palaidīs garām. būs jāparunā. es kā nekā esmu dzīvokļa vecākā sieviete.

aa un jā - viendien aizdomājāmies ka dzīvoklī noteikti jārīko ballītes, jo vietas pietiek.  un pirmā foršā tēma būs " vintage" jo mums dzīvoklis ir pilnīgs portugāļu vintage. un vēl - mēs tiekam uz mājas jumta!! jau reizi uzlīdām ar vīna pudeli, pļāpājām un skatījāmies naksnīgo apkārtni. mmm

vienvakar bijām pludmales bārā skatīties Benficas un Sporting - Lisabonas divu svarīgāko futbola klubu - spēli. proti Bemfica vinnēja 2:0. es par Benficu he.

mums te dzīvoklī bija problēma ar interneta līguma noslēgšanu un tā pieslēgšanu. Nu tas ir izdarīts un mums ir internets, mums ir 70 tv kanāli, un starptautiskie zvani uz 30 valstītm no naktī 9 līdz rītā 9 par brīvu (diemžēl LV nav sarakstā... ) un to visu pieslēgt nāca 3 vīri, ar kuriem es runāju MišMašā - angļu, portugāļu un krievu valodas kopsajaukumā. arī ledusskapis mums tagad funkcionē un esam pateicīgi par tā klātesamību mūsu dzīvoklī. bet kā jau šajā dzīvoklī ierasts - allaž ir kāda problēma. tā mums piektdienas vakarā izbeidzās gāze un visu nedēļas nogali dzīvojām bez. nav jau pasaules gals, bet tomēr..

par 'darbu' runājot - nekas  prātīgs jau vēl nav sanācis dēļ visādu papīru un dzīvokļa lietu kārtošanas. bet kad vairāk iestrādāšos - tad ziņošu ko un kā daram. vakar mums brīvprātīgajiem bija foto sesija priekš organizācijas bukleta un prieks prezentācijas par EBD, kura mums būs jārāda vēlāk skolām, kad dosimies uz tām stāstīt ko mēs daram un ko mēs ziemā ēdam, lai veicinātu EBD kustības attīstību.

mums jau ir bijušas 2 portugāļu valodas mācībstundas. līdz šim gan esam tikuši galā tikai ar alfabētu un dažiem gramatikas likumiem šajā sakarā. bet ir jautri un  skolotāja ir jauka. šodien būs 3. stunda. un prieks par to, ka Andrē ģimene mani slavē ka es ātri mācos.  arī pati ar katru dienu   vairāk jūtos brīva izteikties un nebaidos tik traki no kļūdām.


 nevaru nepieminēt ka vasara ir zivju ēšanas sezona. zivis tā un zivis šitā, tur un tur. man nav nekas pret zivīm, bet drīz varētu būt.

tas tā īsumā šoreiz, tikai vēl pāris vārdos varu pateikt ka biju uz vienu dzimšanas dienas ballīti - jauki un garšīgi, bijām izbraucienā uz Cascais pilsētu - saulaina un raiba un naudīga vieta, biju uz 2 capoeiras nodarbībām, un biju ar Andrē 2x pa 4km skriet - iesākumam pietiek, jo karstums mani beidz nost.

njā. un rīt mēs dodamies uz on-arrival training līdz 28. datumam. nebrīnieties ka nerakstu. bet tas nenozīmē ka neilgojos.

we don't need kaboooom!

portugāļu valodas skolotāja Ana šodien jautāja vai mums jau iestājusies ikdiena. teicu viņai  ka vienīgā ikdienas pazīme ir gaidīt ledusskapi. un mēs to sagaidījām!!! speciāli tā atbraukšanai visu pēcpusdienu es ar Serenu pucēju māju un gatavojāmies ledusskapjballītei. taču, aizmirsām par faktu, ka pēc atvešanas ledusskapjiem parasti 'jānostāvas'.. tā nu jaunēklis kurš atveda ledusskapi mums dāmām teica, ka ja pēc kāda laika negribam 'kabooooom', tad ledusskapi drīkstam ieslēgt tikai rīt. nu labi, galvenais ka nu mums ir smuks, jauns, balts ledusskapis.

pirmā portugāļu valodas mācībstunda bija tīri feina. šodien mācījāmies alfabētu ar visādām par un ap lietām. nebija nemaz garlaicīgi, ņemot vērā to ka tīri labi pārzinu alfabētu un tā īpatnības šajā valodā. uzzināju daudz jaunu lietu par akcentiem, vietniekvārdiem un valodas lietojumu. tīri vai prieks. un tāpēc jau nevaru sagaidīt nākošās stundas nākošnedēļ.

šodien pusdienojām 'vecajā centrā' - uz šķīvja astoņkājis. nevarētu teikt ka tas man tīri labi 'rāpo' iekšā vēderā. es labāk pieturos pie gliemežiem. taču Maxam gan visai labi ierāpoja iekšā viss mums 4 ēdājiem paredzētais astoņkājis. ja kāds nezina kāds tas rāpulis izskatās cepts tad reku:

 

un un - šovakar bijām uz pirmo 'capoeiras' nodarbību ( skatīt youtube http://www.youtube.com/watch?v=-yaJa_3rlJ8 un  wikipedia http://en.wikipedia.org/wiki/Capoeira etc.) atzīšos ka nosvīdām tā itkā būtu stundām lijuši lietū. bet prieks par apgūto un vēlme doties uz nākošām nodarbībām. piespiedos mest velnba ratu (un apņēmos to saviem bērniem jau no mazas kājas mācīt lai nav problēmu) un atkal bija jāstāv uz galvas gluži kā skolā. gan pateicoties Maxam un Serenai, gan arī darbībām kā tādam bija super jautri. un turklāt- ja regulāri iesim uz šīm nodarbībām, tad diēta nebūs nepieciešama... 

vakariņās pie mums ciemos ieradās Andrē ar vīnu, kūku un puķi man. ēdām, smējām, diskutējām, smējām, un  nogurām.  nu laiks iet gulēt. rīt jauna diena. 

p.s. vakariņās bija atkal veģetārs ēdiens, jo ledusskapis sāks darboties tikai rīt...