šodien sapratu cik drausmīgi ir tik daudz un tik bieži atlikt mazas darīšanas un darbus, jo kad tie sakrājas un kad tu saproti ka ir "drausmas" un ka beidzot kaut kas jādara, tad iezogas garīgais kāds mēdz būt sievietēm ap mēnešreižu laiku ( tā aptuveni Andrē teica..)
tā nu es šodien atkal apņemos censties cītīgāk un biežāk rakstīt blogā, biežāk piesēsties pie portugāļu valodas mācību grāmatas un turklāt atrast laiku padomāt un pameklēt šo to nodarbībām ar bērniem un jauniešiem.
šodien bija var teikt otrā normālā darba diena. to gan īsti nevar saukt par darbu, jo pusi no dienas mēs spēlējamies ar bērniem un pieskatam viņu palaidnības un cenšamies viņiem ko jaunu iemācīt un pamācīt.
tā nu pagaidām darba diena izskatās tā- mēs ar Olgu informējamies internetā, jeb kopā izdomājam kādu jauku aktivitāti, kuru tad pēc pusdienām realizējam, kad pie mums nāk bērni pēc skolas. drīz tiem sāksies mājas darbi un kā nu varēsim mēs palīdzēsim arī ar tiem.
šodien mēs spēlējām UNO ar Filipi, Joao, Bruno, Rutu un Ricardo ar kuriem jau vakar tīri jauki iepazināmies. mums nācās iejaukties jau pirmā mazā kautiņā, kuru mums ar smieklu terapiju tīri labi izdevās likvidēt. pēc tam ar Brunu ( Bruno māsu), Joannu un Filipi zīmējām un paralēli mācījāmies portugāļu un angļu valodas, jo es allaž jautāju - ko tad šie tur uzzīmējuši. vispār bērni jauki, runātīgi un ieinteresēti. tas nekas ka reizēm ar lielām acīm jābrīnās jo es vienkārši nesaprotu ne vārda ko no manis grib, bet kaut kā ar kājām rokām tiekam galā. šodien paspējām locīt arī origami, parunāt par prusakiem un citiem mājdzīvniekiem un izdziedāties Šakiras Waka Waka dziesmu, kura visu atlikušo dienu nu skan galvā.
šo vakaru es beidzot pavadīju savedot kārtībā savus papīrus, idejas, sakārtojot jau uzņemtās fotogrāfijas, izmazgāt daudz veļas un salīmēt aktuālo mācību vielu pie sienas. mieriņš.
tikai gribēju pasūdzēties ka ledusskapis vēl aizvien NAV atvests, internetonkulis nav zvanījis un ka visus ēdienus ēdnīcā pasniedz bez jebkādām mērcēm - var dabūt vienīgi ābolu etiķi, olīveļļu un dažreiz majonēzi.. tā šodien spagetti tika tiesāti ar olīveļļu...
reku dažas bildes no cetra apkārtnes un centraa bērniem (mēs voluntieri ar galīgi mazajiem bērniem neņemamies.. mūsējie ir sākot no ~ 4g. līdz 20-ar kapeikām )
Ja vien nes LV vārdu Portugālē, tad nākamreiz ar bērniem uzdejo ne vien Šakiru, bet arī Lauri Reiniku ar "Es skrienu" raitajiem soļiem! :)
AtbildētDzēst