waiting and cleaning days

redz kā lielā apņēmība rakstīt blogu man ir pavisam maza. taču skaidrojums ir ar pozitīvu pieskaņu -  nav laika ilgi uzkavēties pie datora, salikt fotogrāfijas un uzrakstīt kas ko kā, jo labi ja reizi dienā sanāk izskriet cauri savai korepondencei visos man svarīgākajos portālos..aktivitāšu ir pārpārēm un vakarā nogurums garantēts..

tātad:
dzīvoklīti mēs esam nu jau mājīgi iekārtojuši, iztīrījuši, salabojuši un tagad tik jāizdzen tarakāni un jāsagaida kad atvedīs jauno ledusskapi, kuru mēs jau nedēļu gaidam. un te- gaidīt ir pavisam normāli - stundu, pus dienu, dienu .. manai ziemeļnieces mentalitātei tas bieži ir pārlieku kaitinoši, it sevišķi ja zinu, ka tās lietas itin vienkārši var nokārtot nevelkot garumā. taču šķiet šeit darbojas sakāmvārds "nedari šodien to ko vari atlikt uz rītdienu!!!"

tā nu mēs visi četri veicām smagu dzīvokļa revolūciju un par iznākumu ir patiess prieks. vispār par dzīvokļa un darba biedriem varu teikt tikai un vienīgi to labāko un es zinu ka mums kopā šeit piedzīvosies burvīgas lietas. sajūtu mūs kā stirpu un spejīgu komandu. mēs kopā uzkopjam, kopā ēst gatavojam, kopā iepērkamies, kopā strādājam, kopā dziedam, kopā dzeram pēcpusdienas kafiju un katrs vienmēr zina kuram kārta maksāt un kopā atpūšamies. protams, mēs drīz viens otram varētu apnikt, bet ar šo es gribu teikt ka mēs kā komanda brīnišķīgi satiekam un mūsu starpā nav viena līdera, jo katrs no mums ir savā ziņā līderis.

darba vieta nu arī ir iepazīta un pamazām mēs katrs saprotam, kā mēs te katrs izpaudīsimies un sevi izliksim darbībā. mūsu organizācija "centro paroquial e social do cristo rei" ir sadalīta divos centros - sauktiem par jauno un veco centru. es strādāšu jaunajā. pārējie vēl spriež kur nu kurais. šodien bija tā teikt pirmā darba diena, kad ar bērniem spēlējām uno, locījām origami, mācījāmies portugāļu/angļu valodu, zīmējām un daudz smējāmies. uz centru nāk bērni no dažādiem kultūras slāņiem un dažādām nacionalitātēm - portugāļi, brazīļi, čigāni un kādreizējo Portugāles koloniju iedzīvotāji. pavisam raibi visējādā ziņā. mūsu pašreizējais uzdevums ir emocionāli pietuvoties bērniem, sadraudzēties, gūt uzticību, lai pēc kāda laika varētu ar tiem kopā veikt skaistas un lielas lietas. starp citu, centrā dikti labi dod ēst -  vienu dienu gaļa + etc., otru dienu zivs+etc. nu tik labi, ka vakariņas i nemaz neprasās...

lai mēs dzīvoklim varētu dabūt  interneta pieslēgumu, kādam vajadzēja izveidot bankā kontu. tā nu sanāca ka es piekritu. lai dabūtu kontu es bankā pie manis apkalpojošā pārsteidzoši labi vāciski runājošā portugāļa pavadīju 2 h!!! my god!!! jāsāk pierast pie gaidīšanas un vārdiem "varbūt šodien".tāpat mēs šodien izgaidījāmies solīto ledusskapi un nesagaidījām.

pagāšnedēļ devāmies ar mūsu mentoru Jose uz Lisabonu pasūtīt braukšanas kartes autobusam un kuģītim pāri Težo upei. neliela iepazīšanās ar Lisabonas centru, kafijiņas un džindžiņas (ķiršu liķiera) dzeršana. katru reizi es Lisabonā iemīlos atkal no jauna. bet tikpat labi kā Lisabonas centrā ir arī jauka naksnīga pastaiga otrpus Težo upei pa Almadas vecpilsētu ar skatu uz izgaismoto pilsētu un tiltu pāri upei. epla aizraujas. un tāpat naksnīga vakarēšana Costa de Caparica ar okeāna viļnu šalkām fonā.

sestdien ar Olgu un Serenu bijām pie Andre ģimenes vīnogu novākšanas talkā. es šādā pasākumā piedalos jau otro reizi, taču tas aizvien likās tikpat aizraujoši kā pirmo reizi. saldākās vīnogas un lielākie vīnogu ķekari kādus esmu redzējusi! un draudzīgākie cilvēki kādi satikti. un pēctalkas galds vienkārši lūza no ēdieniem, dzērieniem un saldajiem. man kā gardēdim vienkārši neiespējami no kaut kā atteikties un tāpēc stenēšana pēc maltītes ir garantēta. grillētas sardīnes, vistiņa, ribas, paprika, cūku ausu salāti, pupiņas ar sīpoliem, risotto, cepti un vārīti kartupeļi, etc. rīsu saldais, karameļu pudiņš, ananāsu, ābolu, mandeļu kūka, olu rulete, želeja, tiramisu (manis un Andre gatavotais kas ātri pazuda..), etc. pašu gatavots pērnais vīns, šampanietis un kafija - un tas viss 16 cilvēkiem! sveiki liekie kilogrami!

svētdien mēs visi jauki samedženējām pludmales atpūtu pēc smagas dzīvokļa tīrīšanas - kārtīgi  pa viļņiem izdzīvojāmies, izsmējāmies un apbalvojām sevi ar saldējumu. un jā- todien es arī pirmo reizi ēdu astoņkāji. jāsaka ka ēst var - pagaidām man gliemeži garšo daudz labāk. 

p.s.es laikam neminēju, ka mūsu 'labākie draugi' šeit ir ķīniešu veikali -  īslaicīgai un lētai dzīvošanai perfekti! esam sapirkušies visādus brīnumus dzīvoklim un pašu jautrībai. mans favorītpirkums ir sienas aplikācijas, kas daiļo manas gultas galvgali. taču botes skriešanai gan man ir jaunas smukas ne ne ķīniešveikala lai es varu sākt skraidīt pa tuvējo "miera parku."

p.p.s. vairāk bildes būs šovakar iekš facebook un varbūt draugiem.lv