Nemaz jau nevajag tik daudz, lai sagādātu otram prieku. Un arī man vajag tikai mazdrusku lai liktu smaidīt laimītē. Tā šorīt vēstule no Portugāles iekrāsoja šo visai pelēki balto dienu košākās krāsās. Nemaz nezinot to, kas vēstulē rakstīts, prieks par to, ka par tevi domā, atceras un vēlas tev prieku sniegt. Melns uz sarkana ar mīlestību rakstīts. Bet ne tas pārsteidza visvairāk. Pārsteidza mazie auskariņi kā suvenīrs no Porto pilsētas. Tagad es ausīs nēsāšu mazas laimītes.
Es ceru, ka arī krelles, ko pagatavoju Alisiņam par godu vārda dienai, liks viņai laimītē iemirdzēties. Tās taču no mīlestības gatavotas, priekā iesaiņotas un ar smaidu pasniegtas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru