otrdiena, 2010. gada 26. oktobris

un es saņēmos

uzsākot rakstīt es visupirms nokaunos jūsu priekšā, jo  vairāk kā mēnesi neesmu rakstījusi. atkal nezinu uz ko novelt vainu. bet varbūt nevajag, jo labāk ir jums likt ziņkārē lauzīt domas, par to ko es še daru, un tik pat liels varbūt, ka tas jums liks man uzrakstīt kādu vēstuli. jā, bet viss rāda uz to cik ātri skrien laiks - man šeit jau gandrīz 2 apaļi mēneši pavadīti. tā vien liekas ka par maz paspēts, bet daudz tik daudz vēl jāpaspēj.

šogad še ir pārsteidzoši silts rudens - tā apgalvo paši portugāļi. rīti gan ir vēsi un pēc šalles prasās, taču pa dienvidu bez džempera un saulītē. krāsas gan i ne tuvu nav Latvijas rudenim. pagaidām gan vēl viss pa lielam zaļi dzeltens. protams, pēc īstām rudens izjūtām jādodas uz laukiem jeb uz lielu parku..es devos uz nelielu ciematu netālu no Viseu pilsētas - Thermas do Carvalal, kur beidzot tiku klāt rudenim. 
šeit jāpiemin, ka pa lielam man šis reģions, kurā dzīvoju, šķiet ļoti piemēslots un būtu nepieciešama "Pēdu " revolūcija. sētniekus es nebiju redzējusi 2 mēnešus un te pēķšņi, kā no ziemas miega izlīduši, tie sāk vākt atkritumus un rudenīgos pārpalikumus. skumīgi. es to gan nevaru teikt par visu valsti, bet tomēr..un tas viss par spīti uzstādītajām atkritumu šķirošanas tvertnēm. slinkākie atkritumus vienkārši met laukā pa logu. taču ne visur ir tik traki kā izklausās.

par rudens labumiem runājot nedrīkstu nepieminēt kastaņu sezonas sākšanos. mani brīdināja, ka kastaņus te ēdot daudz jo daudz līdz pašiem Ziemassvētkiem un vēl - ja ir. es atzīstu, ka tie ir mana vājība šeit. gluži tāpat kā mango. nekad neatteikšos.  un Andrē vecmamma mūs lutina ar dārza labumiem - āboliem, hurmu, granātāboliem, marmelo (pēc skata kā bumbieris, no kura vāra marmelādi, bet svaigu neēd) etc. un jā- apelsīnu un mandarīnu sezona tuvojas - vakar pati no koka rāvu un provēju.

tā nu es gribot negribot esmu nonākusi līdz ēšanai. traki ar to padarīšanu, jo man kā gandrīz visēdājam ir grūti atteikties no maltītes, kas ir labi garšīgi pagatavota. tā nu vakariņas šeit mēdz ēst salīdzinoši vēlu - vakarā ap 8/9, par ko mans organisms nākamajā dienā nepriecājas un nav labā omā. turklāt parasti ar 'drusku' nepietiek un man kā ciemiņam gribot negribot vienmēr un visur vairāk tiek. par oficiālām un svētku vakariņām vispār nerunāsim, jo pēc tādām gribas ripot un velties. galds ir kā kāzās - lūzt no aperatīviem, pirmajiem, otrajiem un vēl saldajiem un kūcīgajiem. tieši šādu vakarēšanu dēļ, mēs dzīvokļa lēdijas, domājam kā no kaut kā tāda garda ēdamveidīga atteikties.
paspēju šeit arī šo to latvisku pagatavot - medus kūku, melleņu klimpas, dārzeņu pankūkas un burkānmaizes, un man prieks ka ir cilvēki (Andrē), kas prasa papildporciju un atkārtojumu.

kad nu sanāk, tad pasportojam, lai visi apēstie labumi nenosēžas. vislabāk mums tas izdodas ar capoeiru. man nebūt neliekas viegli, taču galvenais ka ir jautri un ka pēc nodarbībām drēbes ir splajas. metam kūleņus, ritentiņus, stāvam uz rokām etc. un nodarbības beigās tā teikt ringā 'cīnamies'. kam interesē sīkāk, te var latviski palasīt ko capoeira ziemā ēd: http://www.espati.lv/index/view/raksts/Fiziska-gariga-un-muzikala-maksla--capoeira/id/999/. un starp citu, piemēram, Rikijs Mārtins nodarbojas ar capoeiru.. http://www.youtube.com/watch?v=-W1MbCJuR5s
bez capoeiras sanāk arī parkā paskriet jeb padauzīt volejbola bumbu, pēc kuras dauzīšanas es nenormāli ļoti ilgojos. 

'darbā' pamazām esam sākušas kreatīvi strādāt. mēs ar Olgu uz nenoteiktu laiku bērniem un jauniešiem gatavosim tematiskās nedēļas, kuru laikā tie varēs zīmēt, līmēt, veidot, lasīt, skatīties filmas un informējoši izklaidēties. pagājušā nedēļa bija " dabas nedēļa", kurai seko, protams, "helovīna nedēļa". prieks, ka Zē, centra galvenais riktētājs,  mūs slavēja un priecājās par to ka bērni priecājās. mēs arī priecājamies. vēl gan uz centru nāk maz jauniešu, jo ārā pieturās silts un saulains laiks un visi vēl blandās apkārt. taču drīz esot gaidāms uzlidojums. 


  dzīvoklī mums iet dikti labi, kamēr vien neplānoti neizbeidzas gāze tieši pirms nedēļas nogales, kamēr tarakāni neizdomā ballīti taisīt, jeb kamēr kaut kas nesaplīst. bet tā mēs draudzīgi ar dažām skaļākām diskusijām un temperamentu dažādībām tiekam galā. un galu galā tas viss liek smiet, smaidīt un smīnēt. 

tā mēs vairāk vai mazāk kopīgi brokastojam, pusdienojam, kafijojam un vakariņojam. kafijošana vispār te ir īpaša. tāpat kā Itālijā. pa maziņam, ašiņam un ik pa laiciņam. bet man ik pa laiciņam prasās pa latviskam - garāku un ilgāku.
bet tagad man nāk miegs. rīt agri uz portugāļu valodas nodarbību. no 50 atvēlētajām mācībstundām 16,30 h ir izņemtas. pamazām. pasniedzēja ir ļoti jauka un ir taisni vai prieks mācīties. un ja vēl pēc tam paslavē :)  
un un un - atcerējos ka mums še ir daži krievu veikaliņi, kuros var atrast arī latviešu labumus. tā nu mēs viendien tikām pie 'kārumiem'. un var dabūt gan krējumu, gan kefīru, gan šprotes, gan skābētus kāpostus etc. kad sailgojos, tad iegriežos tur.. 
tā tas īsumā.. 
līdz nākošai reizei!!!
p.s. kas vēl nav atsūtījuši - gaidu adreses!!!

2 komentāri:

  1. Labs blogs, vēl labāka blogotāja!

    André :)

    AtbildētDzēst
  2. ...nu tad saņemies un turpini veel

    AtbildētDzēst